Līva Alksne

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ak, šis aristokrātiski vīzdegunīgais pelēkais kaķis! Nezinu, vai es spētu ar tādu kaķi sadzīvot savās mājās, bet lasīt par viņu man ļoti patīk! Agneses Vanagas "Pagalma detektīvs" ir otrā grāmata par pelēkā britu kaķa dienām un nedienām.
Kaķa dzīvē ir ienākuši bērni, kuriem ir tendence saķert pelēko opiņā un ir liela teikšana mājas lietās. Atraduši pagalmā gulbja olu, bērni nospriež, ka tieši kaķis būs lielais perētājs, apmaiņā saņemot gardumiņus. Tikmēr neveiksmīgais olas zaglis lapsēns trenē medību spējas, vēloties iepriecināt mammu. Savukārt gulbji apgūst matemātiku, skaitot un pārskaitot savas olas.
Agnese Vanaga spēj sasmīdināt pat pieaugušo un aizraut piedzīvojumā mazākos lasītājus un klausītājus. Kvalitatīva literatūra ar jestriem jokiem un aizraujošiem pārsteigumiem. Šīs grāmatas beigas atstātas neuzrakstītas, bet uzzīmētas, tāpēc lasītājs var izlemt pats, kādiem vārdiem šo stāstu pabeigt.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Rūķītis Herbe latviešu valodā lasošajiem esot bijis pazīstams jau astoņdesmitajos, bet man bērnībā paskrējis garām. Cik labi, ka ar saviem bērniem var pagūt to, ko neesi iespējis iepriekš! Vismaz literatūras apvāršņu paplešanā noteikti to var. Herbe ir viens no 13 rūķīšiem Vorlicas mežā, visi dzīvo pa diviem, tik Herbe viens pats. Visiem jāpielāgojas mājiņas kaimiņam, bet Herbe var būt brīvāks savās izvēlēs. Tā nu rūķītis nolemj izmantot skaistu dienu atpūtai un piedzīvojumam, ne ikdienišķam darbam. Un piedzīvojums Herbem nudien sanāk uz goda! Viņš pārvar izaicinājumus, izmanto savas prasmes un talantus, iegūst jaunu draugu un apgāž vienu otru mītu.
Mans pirmklasnieks šo grāmatu lasīja patstāvīgi, bet es labprāt to lasītu kopā, lai atbildētu uz viņa jautājumiem vai paskaidrotu mūsdienu bērnam sarežģītākās lietas. Es Herbes piedzīvojumus bērnībā nebiju lasījusi, taču šī grāmata man atgādināja noskaņu, ko jutu laukos bēniņos lasot "Naksitrallīšus". Sižetu neatceros, bet sajūtas atminos. Laikam būs uz sentimentālās nots jāpameklē, vai Naksitrallīšu stāsts kur mūsdienās pieejams.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mazā Baiba kopā ar mammu dodas uz zoodārzu. Pa ceļam viņai ir daudz jautājumu, ko mamma pacietīgi atbild. Nonākušas galā, viņas sāk apskatīt dzīvniekus. Kad mamma satiek draudzeni un aizpļāpājas, Baiba dodas zoodārza iemītniekus tālāk apskatīt pati un satiek draugu!
Šajā grāmatā teksta ir pavisam maz, ar to noteikti tiks galā arī bērns, kurš tikko iemācījies lasīt. Pirmklasnieks ar to tika galā pavisam ātri, bet ilustrācijas gan piesaista uz krietni ilgu laiku. Stāstu ilustrējis mākslinieks Gusts Linkevičs un šķiet, ka viņš būtu kā radīts krāšņu pasaku pasauļu attēlošanai. Sīkas un amizantas detaļas, košas krāsas. Bauda acīm!
Man personīgi, protams, ka Rīgas zoodārza karte un dzīvnieku izvietojums galvā jau neizdzēšami iededzināta. Tāpēc ar pieaugušā piekasīgumu nodomāju, ka no flamingiem nīlzirgus mazs bērns nudien vairs nesaredzēs. Bet tas tikai tamdēļ, ka es taču ZINU! Bērnam šāda aizsprieduma nav. Bet visādi citādi - ļoti krāšņa grāmata, patiešām bauda acīm gan lieliem, gan maziem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ieva Samauska lasītājus ar zinātkāro un vērīgo Jānīti iepazīstināja jau grāmatā "Kas tu būsi, kad izaugsi jeb Bērnudārza noslēpums".
Otrajā grāmatā gluži kā no anekdotēm izkāpušais Jānītis jau pabeidzis 1. klasi, taču viņš vēl aizvien nezina, par ko vēlētos kļūt, kad izaugs. Puisēns kopā ar vectēvu dodas ceļojumā uz Prāgu un pievērš pastiprinātu uzmanību ikvienai profesijai, kuras pārstāvjus satiek pa ceļam. Zēns paspēj novērot un paprātot gan par taksometra šofera, gan drošības kontroles darbinieka, stjuarta, slepenā aģenta, viesnīcas viesu sagaidītāja, mīma profesiju un daudzām citām.
Pirmklasniekam ļoti piemērota grāmata, kas ļauj padomāt gan par dažādiem darbiņiem, gan ceļošanu un dzīvi kopumā. Burti lieli, lasīt viegli, ilustrāciju nav daudz un tās izstrādātas melnbalti pelēkā krāsojumā. Ja par pirmo Jānīša grāmatu īsti nesapratu, kam tā paredzēta, tad šī nudien ir izcili piemērota pirmklasniekam. Arī skolā pirmajā klasē bērni izrunājuši par vecāku profesijām un, par ko gribētu kļūt paši nākotnē. Arī pieaugušais var atcerēties savu bērnību, par ko sapņojis un gribējis kļūt, pareflektēt, kā izdevies.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatā aprakstītā ģimene apgāž visus stereotipus un apvērš ierastās lomas - mamma atstāj mazuli un nedaudz lielāku bērnu tēta gādībā un pati dodas uz ārzemēm. Izrādās, ka bērni ir tikpat labi pabaroti, apģērbti un izklaidēti kā tad, ja par viņiem rūpētos mamma.
Mūsu ģimenē vairāk vai mazāk ir noticis un notiek tā, kā aprakstīts šajā grāmatā - par bērniem un mājas dzīvi rūpējas tas vecāks, kuram attiecīgā brīdī ir vairāk resursa. Taču apzinos, ka gana daudzās mājsaimniecībās pienākumi aizvien ir sadalīti tradicionāli - praktiski tikai mamma rūpējas par bērniem, īpaši mazuļu posmā, savukārt tēvs iesaistās kaut kad brīvdienās kā paralēlais izklaidētājs. Tamdēļ šādas grāmatas ļauj pašiem bērniem paskatīties pāri ierastajam un saprast, ka var būt arī citādāk. Bērnu ratus var stumt arī puikas, jo viņi būs nākotnes gādīgie tēti. Arī krekliņa krāsai nav nozīmes, ja vien tā patīk pašam bērnam.
Man pašai ļoti patika šī grāmata kā plašāka redzesloka veidošanas iespēja. Pirmklasnieks gan īpaši nepavilkās uz vāku un neizlasīja. Mums bija bibliotēkas eksemplārs ar atdošanas termiņu. Varbūt, ja grāmata būtu mājās acu priekšā, tad ar laiku dēls dotu tai iespēju.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Sandalītes Kreisiņas piedzīvojumi ir vairāki pamācoši stāsti pirmsskolas vecuma bērniem. Caur vakara pasaciņām ar sandalēm galvenajās lomās mamma puisēnam Artim sniedz dažādas noderīgas mācības. Piemēram, ko darīt, ja esi pazudis, kur meklēt palīdzību? Stāstos arī par lielību un ķīvēšanos, ka par vājākiem nedrīkst smieties un apcelt, bet viņi jāaizstāv un jāatbalsta. Arī par komandas spēku jeb to, ka kopā Labiņa un Kreisiņa ir stiprākas. Tukši strīdi ir bezjēdzīgi, bet savu viedokli var un vajag izteikt, taču strīdēties ir jāprot. Jāzina, ar ko, kad, kādā nolūkā var strīdēties un jāapzinās, kādas strīdam var būt sekas. Vēl jo vairāk - lai strīda dēļ nerodas nepatikšanas ne pašam, ne tuvajiem. Noderīga arī mammas pamācība zēnam par skaudību, kā tā traucē.
Priekš tik plānas grāmatiņas pārsteidzoši daudz ietilpināts. Patīkamas ilustrācijas un situācijas, kurās viegli identificēties.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šoreiz stāsta galvenā uzmanība veltīta ūdens piesārņojuma tematam. Zinātniskās fantastikas garā jau vairākus gadus cilvēkiem aizliegts peldēteis dabiskās ūdenstilpnēs, jo tās ir piesārņotas. Karstā vasarā Čiekurkalna puišiem liegts peldēties Ķīšezerā. Vai vanna maz spēj atsvērt peldi zem klajas debess? Skaidrs, ka ne! Tas ir īsts murgs! Puišiem kopā ar Dusmukuli ir plāns, kā palīdzēt Ķīšezeram, bet vispirms ir jāatrod vainīgais! Šis piedzīvojumu stāsts ar detektīva elementiem ir īsts ievilcējs jeb grāmata, kas neļaujas nolikties malā kamēr neesi aizvēris pēdējo lapu. Un tas attiecas gan uz lieliem, gan maziem lasītājiem.
Gribētos cerēt, ka Agneses Vanagas aprakstīto fantastikas stila scenāriju realitātē nekad nepiedzīvosim un nākotnē šī grāmatu sērija būs zaudējusi aktualitāti kā pamācošā literatūra, bet palikusi vien kā enciklopēdisks atskats vēsturē par to, kā cilvēki apzinājās savas vides tīrības vajadzību.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī Agneses Vanagas grāmata ir turpinājums grāmatai "Plastmasas huligāni". Pirmajā grāmatā divi brāļi Klāvs un Intars iepazinās ar plastmasas maisiņu, kurš ne tikai runā, bet arī izstrādā visādas blēdības un jokus. Dusmukule kopā ar puišiem mēģina glābt pasauli no piesārņojuma, taču otrajā grāmatā draugs ir pazudis! Kā Intaram un Klāvam rīkoties, lai draugu atrastu? Bērnu dzīve nav bez izaicinājumiem arī vienaudžu dēļ. Ne visi bērni ir tik apzinīgi pret dabu un empātiski pret līdzcilvēkiem.
Otrajā grāmatā Agnese Vanaga caur piedzīvojumu un noslēpuma šķetināšanu palīdz mazajam (un arī lielākam) lasītājam ieraudzīt atkritumu šķirošanas nozīmi. Izrādās, ka viena mājsaimniecība gadā saražo ap 400 kilogramu atkritumu! Šo apjomu iespējams un arī vajag mazināt, lai saglabātu savu apkārti patīkamu un lietojamu arī nākotnei.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Sosuke Nacukava darbā "Stāsts par kaķi, kurš izglāba grāmatas" mums parāda, ka grāmatās ir spēks, tikai jāpamana šī spēka izpausmes un pielietojums.
Grāmatā iekļauto dialogu veidošanas stils atgādina Ošo prātojumus, bet tad atkal kopā ar galveno varoni Rintaro iekrītam Gabrielam Garsijai Markesam raksturīgā tēlu pasaules skatījuma būvēšanas paņēmienā. No tēlu dialogiem un galvenā varoņa monologiem izceļams ne viens vien citējams aforisms vai domugrauds.
Šī grāmata varētu iedvesmot lasīšanai ne vien bērnus, bet arī kādu pieaugušo, kurš iestrēdzis un pazaudējis lasīšanas prieku. Pieaugušam lasītājam šis stāsts var atgādināt, kāpēc lasām, turklāt mudina lasīt arī jau agrāk nodrukāto, tā atceroties sen aizmirstas lasīšanas izjūtas. Savukārt gados jaunāki lasītāji var smelties iedvesmu tālākai lasāmvielai, lai piedzīvotu brīnišķīgo literatūras spēku un ielaistu savā sirdī mīlestību pret grāmatām. Turklāt kaķi patīk visiem un ar grāmatām tik lieliski der kopā!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šīs grāmatas teksts ir pieaugušajam ātri izlasāms, atsauc atmiņā bērnības delverības un/vai palīdz samierināties ar to, ka bērni ir bērni. Šis stāsts arī atgādina, cik muļķīgi ir sašust par bērnu netīrām drēbēm, ja šī drēbju sasmērēšana kaut uz īsu mirkli ir padarījusi bērnu laimīgāku, izklaidējusi un arī izglītojusi. Šo grāmatu lasot, es atcerējos, kā bērnībā sēju maisiņu aiz rokturiem pie diega spolītes un skrēju apkārt, cerot, ka maisiņš lidos kā pūķis. Toreiz maisiņi vēl nebija visas pasaules lielākais bieds. Tas bija vairāk nekā pirms 20 gadiem, bet tos tagad atceros kā izklaidējošus mirkļus. Galvenais bija atnest mājās atpakaļ diega spolīti.
Šī stāsta galvenie tēli ir pavisam parasti zēni, kuri sušķējas, dažreiz ir nekārtīgi, izdomā sev kopīgas nodarbes, kas ne vienmēr ir vecākiem tīkamas. Viņi nav nekādi supervaroņi, bet palīdz arī lasītājam saprast, ka ikviens var kaut ko darīt tīrākas pasaules labā - ne tikai šķirot atkritumus, bet arī domāt par lietu atkārtotu izmantošanu vai lietderīgu lēmumu par kaut kā neizmantošanu vispār. Un, protams, šajā īsajā tekstā neiztikt arī bez mammas pārdomām par audzināšanas jautājumiem, jo arī tā ir daļa no vecāka ikdienas - šaubas par sevi un saviem darbiem bērnu disciplinēšanas jomā.
Bet vispār uz visas pieaugušo cilvēku mūžīgās aizņemtības un aizmiršanās fona, paskatoties uz pasauli no zemāka līmeņa, jāsecina, ka bērni ir daudz apzinīgāki par pieaugušajiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

“Vārnas” izceļ gaismā izstumtību, piederību un iederēšanos kaut kur, kā arī aizspriedumus. Savus pieaugušā vērtējumus mēs iedēstām saviem bērniem. Literatūra ir viens no veidiem, kā pavērt pasaules redzējumu plašāku un aizspriedumu graušanā bērna, arī pusaudža vecums ir labākā augsne, kad iesēt sēklu krāsainākam dzīves skatījumam, parādot arī starptoņus, ne tikai melnu un baltu. Laurai Vinogradovai tas, manuprāt, lieliski izdevies.
Galvenie grāmatas tēli, Sanna un Andrejs, ir bērnu nama audzēkņi. Bērnu nams ir zīmogs un ieradumi, kas seko visā turpmākajā dzīvē. Vai esat iedomājušies situāciju, kurā tehnikuma kopmītnēs satiekas bērnu namā un ģimenē auguši jaunieši? No ģimenes atbrauc ar kartupeļu maisu un konservu burciņām. Pēc nedēļas nogales mājās uz kopmītnēm atbrauc arī kotlešu katliņš. Sannai tā visa nav. Un apģērbs? Pašam savs apģērbs bērnu nama audzēknim ir greznība!
Šī autore raksta ar sirdi. Viņa stāsta par mācīšanos mīlēt, jo ģimenē mīlestību neizjutušam cilvēkam mīlestība ir jāmācās dzīvē, gluži kā matemātika vai angļu valoda jāapgūst skolā. Šo var un vajag lasīt gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem.