Rolands Atvars

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Interesanta grāmata, kas ievirzīs jaunieti grafisko noveļu un šausmu stāstu pasaulē — kurš gan to nevēlētos! Neesmu lasījis grāmatu uz kā šī grafiskā novele ir balstīta, tādēļ nespēšu pastāstīt to līdzības un atšķirības.

Lai arī grāmatas zīmējumi un “motīvi” brīžiem sit tumšus toņus, lasītājs netiks pārāk pārbiedēts un nakts murgi nerādīsies. Dienas murgi ne tik. Grāmata nav arī bērnišķīga tādēļ nevajag nodomāt, ka grāmata ir kā viens liels, biezs bērnu komikss — tā noteikti nav.

Stāsts saglabā interesi visas grāmatas garumā. Lai arī brīžiem tā uzkāpj uz visnotaļ paredzamas takas, pilnīgi visu paredzēt diez vai sanāks, tādēļ garlaicīgi nekļūs. Stāsta tēma apspēlē klasisko “zāle citur zaļāka” tēmu, kas, protams, vienmēr nonāk pie tā, ka vecā zāle tomēr bija tā zaļākā ( un nemēģina tevi apēst ).

Lielākiem un pieredzējušākiem šausmu mīļiem grāmata iespējams liksies pārāk maiga, taču paredzētajai mērķauditorijai vajadzētu būt labi.

Kopumā ļoti iesakāmi, īpaši ja vēlamies atvērt vārtus grafiskajām novelēm.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Pats pirmais teikums noteiks, vai jums šī grāmata patiks. Tiek izmantoti daudzi neikdienišķi vārdi. Arī lietu aprakstu veids dod “zinātniskuma” pieskaņu, bet diemžēl virspusēju un iemācīties īsti neko nesanāks. Iespaidus varu apzīmēt tikai ar angļu vārdu — “pretentious”. Iespējams autoram tam bija iemesls, bet manu smadzeņu sinapses nav pietiekami attīstītas un nesūta elektriskos signālus tik briljantā veidā, lai es šo iemeslu atšķetinātu.

Ja skatamies pāri rakstīšanas veidam, tad pati pasaka ir vienkārša, taču interesanta. Attēlotā pasaule un tās iemītnieki atgādina bērnu trakos domu gājienus un tas nav domāts negatīvi. Noslēgums ir saprotams un saderīgs.

Nobeigumā šķiet, ka autors cenšās pievilkt kautko par ekoloģisku dzīvi, taču nav īsti skaidrs ko. Vainoju savas sinapses. Skanēs jocīgi, taču jāpiemin, ka arī dibeni ( piemēram, liellopu ) negatīvi ietekmē planētas ekosistēmu.

Ilustrācijas ir atbilstošas tekstam un prasa izpēti. Man traucēja tēlaino skatu infūzija ar moderni “skaisto” cilvēku izskatiem. Iespējams arī šim bija dziļāka doma, taču manu sinapšu līmenis joprojām ir par zemu. Ilustrācijās, ar mazāk cilvēku sejām, man patika — mans favorīts ir Visredža attēlojums. Ilustrāciju gleznainās tekstūras dēļ būtu iederējies raupjāks papīrs.

Grāmata varētu būt polāra un lielākais traucēklis ir izmantotā valoda. Arī mazākiem bērniem tā būs šķērslis un vajadzēs vecāku palīdzību vārdu un konceptu skaidrošanā. Ja tāds ir mērķis, tad OK, taču vecāki pasvīdīs.