Astra Orlovska

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Darjas Žeļeznovas grāmata "Sandalītes kreisiņas piedzīvojumi" ir lieliska grāmta. Te gribētos likt izsaukuma zīmi un viedokli pabeigt.
Un tomēr - kreisā sandalīte iekļūst šķietami vienkāršās situācijās, un parasti viņai kaut kas noiet greizi. Bet viss ir labojams, un viņa gūst mācību, piemēram, bet, ja esi pazudis, jāmeklē palīdzība, vajag ieklausīties citos, nevajag ietiepties un bezjēdzīgi strīdēties.
Gribu uzteikt ilustrāciju autoru, tās precīzi papildina situācijas.
Vienkārši – meklējiet grāmatu un lasiet!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata "Puika, kas spēlējās ar lellēm" ir jālasa vecākiem ar bērniem, jo lasot būs daudz sarunu, kā ir jūsu ģimenē - kurš gatavo ēst, kurš mazgā veļu - vai tas ir tikai mammas pienākums. Laura (tas puika, kurš spēlējās ar lellēm) ģimenē tētis dara visus darbus, pat bez īpašiem pārdzīvojumiem atļauj mammai doties uz ārzemēm mācīties un uzņemas atbildību par 2 bērniem - Lauri un nesen dzimušo Lauru.
Vēl autors piedāvā domāt, vai rozā ir tikai meiteņu krāsa, vai makšķernieki ir tikai vīrieši, vai sievietes var būt kosmonautes, vai bizes nēsā tikai meitenes, vai pasakās spēkavīri ir tikai vīrieši. Un tā varētu turpināt. Tie ir jautājumi par mūsu priekšstatiem.Mēs zinām, ka ir pasaka princese uz zirņa, bet tikpat labi var būt arī princis uz zirņa. Un kāpēc gan nē?
Dzīvē jābūt līdzsvaram, tāds ir arī grāmatā, jo Laura brālēns Pēterītis nav tik viegli pārliecināms, ka profesijas nav jāiedala sieviešu un vīriešu profesijās : "Viss, ko sacīja Lauris, Pēterītim likās nepareizi, bet viņš nezināja, ko teikt pretī."
Vai grāmata pārliecinās pieaugušos, kas domā kā Pēterītis? Diez vai. Bet tā ir ļoti laba saruna ar bērniem. Un kāpēc gan mamma nevarētu aiziet ar bērniem makšķerēt, bet tētis pamēģināt adīt?

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Lasīšanas stafete 2024
No grāmatu saraksta ar nolūku izvēlējos Nīla Geimena grafisko romānu "Koralīna", jo fantastikas romāni parasti nav mana izvēle. Dažādībai jābūt.
Stāsts ir par Koralīnu, kurai patīk pētīt, un viņu visvairāk nomāc bezdarbība. Kādā garlaicīgā dienā Koralīna aiz it kā aizmūrētajām durvīm pamana tuneli, pa kuru viņa, protams, dodas nezināmajā. Otrā pusē viņa sastop savus vecākus, kas nav īstie vecāki, jo acu vietā viņiem ir pogas. Karolīnai tiek piedāvāts kļūt par mīļo meitiņu - citi vecāki stāsta, cik šeit būs labi. Bet galvenā varone nojauš briesmas, un izrādās, ka viņai būs jāglābj savi vecāki un arī tie, kuri tiek sastapti tumšajā telpā, un par cits tētis. Cita mamma necieš pretī runāšanu, tāpēc arī cits tētis tiek sodīts.
Karolīna ir drosmīga, attapīga, jo pamana dažādus sīkumus, kas palīdzēs viņai un citiem izglābties. Mazliet nervus kutinoši, jo skaidrs, ka meitenei kaut kas var arī neizdoties, un tad jau dzīve ar citu māti uz mūžu. Atklāšu - viss izdodas, bet beigas vienalga ir "atvērtas" - kas notiks, ja kāds to vāku pacels?
Tā kā tas ir grafikais romāns - īpaši gribu uzteikt zīmējumus - ļoti piemēroti fantastiski šausminošajai noskaņai. Ieteikšu jauniešiem, kuri meklē attaisnojumu nelasīšanai - šī grāmata varētu viņus uzrunāt - vizuāli, īsi, mazliet šausminoši.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Arno Jundzes Šušnirks man jau bija pazīstams. Atceros, kā viņš cīnījās ar pazemes bubuļiem un tos pievārēja.
Nu Šušnirks ir Šušnirks. Tā ir spēle ar vārdiem, tā ir dauzīšanās un pārsteigums, jo fon Šušnirks ar Mazuli dodas kārtējā piedzīvojumā - atbrīvot muižu no spokiem. Jau ceļs līdz muižai ir diezgan ekscentrisks - lidojums ar lidmašīnu, kurai jāpiezavana un jānoskaidro, kur ir tās atrašanās vieta. Un tad, kā jau pienākas, ir brauciens ar karieti. Jāatceras, ka vēl viens nozīmīgas Šušnirka un Mazuļa pavadonis ir soma. Tā man jau iepatikās pirmajā grāmatā - atceros, ka dzirdot "soma ir ļoti smaga" viņa bubināja - neesmu smaga, jūs tikai man visu ko esat salikuši iekšā. Arī tagad soma dzīvo savu dzīvi - slēpjas skapī, apvainojas un dzied āriju no "Seviļas bārddziņa".
Tikt vaļā no spokiem tomēr nevar tik vienkārši. Izrādās, ka ir ļaunais spoks un labie spoki. Ļaunais spoks iemiesojas muižas pavārā, nolaupa muižas iemītniekus, iesloga tos pagrabā un ļoti ilgi ir soli priekšā tiem, kas gib tikt no viņa vaļā. Bet tad arī viņš "paklūp" un, kā jau tas bija sagaidāms, tiek neitralizēts.
Man patīk spēles ar vārdiem, atsauces (arī R.Blaumanis te ir pieminēts) un teksts, kas ļauj vaļu iztēlei. Te to visu var sagaršot.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata pieredzējušiem lasītājiem - tā es pieteiktu Sosukes Nacukavas grāmatu "Stāsts par kaķi, kurš izglāba grāmatas". Grāmatā ir daudz aforismu un atsauču uz citu autoru grāmatām. Bet kaķis palīdzēs arī jaunākam lasītājam tikt cauri četriem labirintiem, kuros autors ved grāmatas galveno varoni.
"Vispirms - vectēva vairs nav" - tā sākas grāmata, kuras galvenais varonis ir vidusskolēns Rintaro un kura vectēvam ir piederējusi grāmatnīca. Rintaro ir jāatrod savs ceļs, pa kuru viņam palīdz doties kaķis, izvedot jauno cilvēku pa četriem labirintiem. Pirmajā kāds vīrietis lasa ļoti daudz, bet visas izlasītās grāmatas ieslēdz, bet otrajā zinātnieks domā, kā saīsināt grāmatas, lai tās varētu izlasīt ļoti ātri (piemēram, "Faustu" viņš grib izlasīt divās minūtēs). Trešajā labirintā Rintaro sastopas ar izdevniecības direktoru, kurš izdod tikai tās grāmatas, kuras daudzi pērk. Un savā pēdējā ceļojumā pa labirintiem Rintaro jāpierāda, kur grāmatās ir vērtība.
Jaunais cilvēks atgriežas grāmatnīcā domās un garā spēcīgāks. Šķiet, ka blakus ir bijis arī vectēvs, jo viņa atziņas par dzīvi un grāmatām nekur nav zudušas, tās dzīvos līdz ar viņa mazdēlu.
Domāju, ka pie šīs grāmatas atgriezīšos pēc kāda laika, jo tā uzdod daudz jautājumu, tāpēc tā jālasa nesteidzoties.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Atceros, ka Baibas Zīles grāmata "Lilī un burvju kaķis Bubass" tika pieminēta un slavēta grupā Izcilas grāmatas. Tad nu arī es tai ķēros klāt.
Darbība notiek Bubasa bibliotēkā, kur Lilī nejauši nokļūst. Arī lasītājs sastopas ar, es teikšu, mūsdienīgiem tēliem - vienradzi un princesi, kura visu laiku plāno, kā nofotogrāfēt labāko selfiju. Protams, ir arī dažādi burvestīgi notikumi - meitenes pazūd guļamgrāmatā, un grāmatām pazūd burti, jo blakus nolikta melnā grāmata. Izrādās, ka šīs kaitnieciskās darbības veic Vilks, kuram ir mērķis iznīcināt Bubasa bibliotēku. Viņš ir ļoti tuvu savam mērķim, jo ir ļoti viltīgs.
Grāmatas ilustrācijas ir spožas, jo mākslīgais intelekts ir labi pastrādājis. Es īpaši uzteiktu vilku, kaķi Bubasu un ezīti. Bet arī pārējie ir izpētes vērti. Vienīgi policista izskats man neiederējās kopainā.
Grāmata liekas piemērota 9+ lasītājiem, jo viņi tiks galā vienas vai pāris dienu laikā un, aizverot pēdējo lappusi, varēs secināt - vai labais uzvar ļauno?

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Jānusa Vaiko grāmatā "39.izmēra kurpes" piektklasnieks Pauls diezgan labi prot galvā rēķināt skaitļus, bet tas viņam nepalīdz ātri izprast, viņaprāt, dīvainu notikumu - Pauls kurpju veikalā redz kādu vīrieti, kurš, daudz nedomājot, nopērk 39.izmēra kurpes. Un tad Kurpjuvīrs nopērk vēl vienas un vēl vienas - katru dienu pa vienam pārim.
Pauls iepazīstas ar kurpju veikala pārdevēju, ar interesanto Artūru, kurš ļoti labi gatavo un ir tētis Minnai, kura spēlē akordeonu un viegli sacer dziesmiņas. Pauls ar Minnu kļūst par sabiedrotajiem noslēpuma atšķetināšanā. Artūrs pat secina, ka meitenes var būt normālas. Viņi izseko Kurpjuvīru, uzzina īsto vārdu, iekļūst pat mājā, kurā ir Kurpjuvīra dzīvoklis, bet noslēpums nedodas rokās. Bērniem ir visādi pieņēmumi - viņi pat kādu brīdi domā, ka Kurpjuvīrs ir saistīts ar narkotiku tirdzniecību.
Lasot arī es mēģināju prognozēt, kam Kurpjuvīrs katru dienu nopērk pa vienam dārgam apavu pārim. Jāsaka, ka autors prot intrigu noturēt līdz romāna beigām. Neteikšu, ka atrisinājums bija pārsteigums, bet patiesība izrādījās pavisam vienkārša un es teiktu, ka sena kā pati pasaule. To gan es neatklāšu, jo tad nebūs interesanti lasīt.
Ieteiktu lasīt ne tikai pusaudžiem, bet arī viņu vecākiem, jo grāmata ir par mūžīgām vērtībām - draudzību, mīlestību, rūpēm par ģimenes locekļiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ik pa laikam latviešu literatūrā rakstnieki velta grāmatu kādam kaķim. Te ir zināmu latviešu rakstnieku stāsti par kaķiem. Laikam jau neko jaunu par kaķu raksturu pastāstīt nevar - visi zina, ka kaķis staigā, kur pašam patīk. Bet, neņemot vērā visādas kaķu raksturu šķautnes, mēs tos mīlam.
Stāstos galvenajā lomā ir kaķi ar interesantiem vārdiem - Snorlaks, Fice, Skaramušs, Pūciņa (šis vārds gan dzirdēts), Lauva. Ir arī interesanti pavērsieni - daži kaķi aizstāv savas saimnieces no viņām nelabvēlīgiem cilvēkiem. Piemēram, Skaramušs, saprotot, ka viņas saimnieci viltus pielūdzējs grib apzagt, izdomā, kā blēdi atmaskot. Un Skaramušam tas arī izdodas. Arī kaķene Fice dodas slēptos un atklātos uzbrukumos saimnieces kavalieriem. Laikam jau neviens nav saimnieces labās sirds cienīgs - tikai Fice.
Un nav jau tā, ka kaķu saimnieces ir tikai sievietes. Rihards (Dzintara Tilaka stāstā) tiek pie sava Čerņa, bet viņu satikšanās stāstā ir iesaistīta sieviete.
Bet visus stāstus vieno viens vārds - mīļums, jo mēs jau priecājamies par kaķu darbiem un nedarbiem, stāstām tos citiem, klausāmies un salīdzinām. Lasot arī pieķēru pie domas - varbūt mana Bella arī pelnījusi kādu stāstu?
Kam jālasa? Visiem. Kaķu nevar būt par daudz!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata ar daudziem turpinājumiem. Nu gluži kā seriāls.
Izpētīju, ka grāmatas autors Bobijs Pīrss ir kinorežisors un scenāriju autors. Grāmatas notikumi man atgādināja kādu aizraujošu filmu, kurā ir viss - noslēpums, superspējas, zinātnes atklājumi, kas var nodarīt lielu ļaunumu, draudzība un piedzīvojumi.
Kāds noslēpumains vīrs bēg un pazūd vilciena tunelī, bet Viljama ģimenei jāslēpjas, jo kāds viņus meklē un var nodarīt daudz ļauna - tāds ir romāna sākums. Lasītājs ir uz "āķa", jo nav skaidrs, kas tas ļaunais tāds ir. Protams, atklājas, ka Viljamam ir superspējas - viņš prot lasīt vissarežģītākos kodus. Tas arī ir sākums turpmākajiem notikumiem.
Viljamam draud briesmas, jo īpašo vielu lurīdiju, kas ir viņā ievadīta, vēlas iegūt Ābrahams. Viljamu cenšas aizstāvēt daudzi cilvēki un nogādā drošā vietā. Bet izrādās, ka par pirmo drošo vietu ir vēl kāda drošāka vieta. Un tā diezgan daudzas reizes Ābrahams Viljamu gandrīz dabūjis rokā. Daudz kas gāžas, brūk, skrien prom - nu gluži kā filmā.
Beigas grāmatai ir diezgan paredzamas, bet tās nemazina varoņu piedzīvojumu garu, kuru autors vēlas nodot lasītājiem. Noteikti iesaku lasīt grāmatu piedzīvojumu meklētājiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā es diezgan daudz lasīju atmiņu stāstus par izsūtīšanu. Tajos bija un ir tik daudz sāpju, netaisnības, cīņas par izdzīvošanu. Arī Rūta Šepetis savā grafiskajā romānā ir ieskicējusi visu, ar ko jāsastopas galvenajai varonei Līnai izdzīvošanas ceļojumā. Tajā ir neizprotams naids, nežēlība, vienaldzība, bet tikpat spēcīga ir mīlestība un vecāku uzupurēšanās bērnu dēļ.
Līnai palīdz izdzīvot zīmēšana. Visus notikumus un cilvēkus Līna uzzīmē - gan tos, kas viņu iepriecina, gan tos, kas sāpina. Zīmēšana ir cerība satikt tēvu. Tā palīdz neaizmirst. Lai gan - kā var aizmirst piedzīvoto izsūtīšanā?
Mani R.Šepetis grafiskais romāns ietekmēja tikpat spēcīgi kā jebkurš cits darbs par šo sāpīgo vēstures laiku, tāpēc iesaku lasīt visiem - gan tiem, kam tā ir pirmā iepazīšanās ar izsūtīšanu, gan tiem, kam ir svarīgi atcerēties.