Sigita Siliņa

41 gadi, Rīga

Esmu desmit gadus jaunas meitas mamma, kurai patīk ne tikai pašai lasīt grāmatas, bet arī rūpēties, lai arī meita turpinātu lasīt arī ārpus skolas par spīti tam, ka ikdienā ir daudz citu interesantu lietu ko darīt. Dalība konkursā ir vienošanās ar meitu – ja meita izlasīs grāmatu, arī es to izdarīšu! Norunāts, darīts! Lieki piebilst, ka arī pārējos uzdevumus, lai gan noteikumi to nepaģēr, esmu arī izpildījusi, jo meitas ieskatā, vienošanās jāpilda pilnībā un it visā.

Iesniegtās recenzijas

Stāsts par kaķi, kurš izglāba grāmatas

Sosuke Nacukava

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatu izvēlējos, jo ar meitu, kas ir liela kaķu fanāte, vienojāmies, ka abas lasīsim grāmatas par kaķiem. Sākotnēji biju pārsteigta, ka šī grāmatiņa bija paredzēta lasītājiem, kuri sasniedza vismaz 14 gadu vecumu. Likās, nu ja galvenais varonis ir kaķis, kurš vēl glābj grāmatas, tad, kāpēc šo grāmatu, kas visdrīzāk ir skaista pasaka, nevarētu lasīt arī jaunāki lasītāji. Izlasot to, sapratu un piekrītu, ka jaunāki lasītāji autora domu var pārprast. Grāmata stāsta par to, ka šodien, kad viss paiet steigā, arī grāmatas šķietami jālasa ātri, vai arī jāmeklē citi risinājumi, kā izglītot sevi. Zinātne nāk talkā šo risinājumu radīšanā, vienlaikus radot draudus grāmatām. Grāmatas galvenais varonis varētu teikt, ka pat ir nevis kaķis kā gribētos domāt, bet jauns puisis, kas netipiski saviem gadiem spēj pārliecināt zinātniekus ar argumentiem par dzīvē svarīgāko un grāmatu lomu tajā. Grāmata liek apstādināt ikdienas “vāveres riteni” un padomāt, vai viss, ko darām ir jēgpilni un vai uzņemtais kurss un mērķi padarīs mūsu dzīvi laimīgu un piepildītu, kas ir svarīgi un kas varbūt nemaz nav svarīgi. Paldies autoram, tā bija negaidīti interesanta un pārdomas veicinoša literatūra arī pieaugušajiem!