LIENE ĶESA

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Jā, jā, jā - šī grāmata noteikti paliks atmiņā gan man, gan manam dēlam. Te parādījās tik ļoti aktuālā problēma par globālo sasilšanu, par atkritumu šķirošanu, par brāļu attiecībām un ģimenes likstām.
Grāmatas satur palika prātā arī dēlam, jo mēs pa tiešām iemācījāmies abi locīt maisiņus skaistos trīsstūrīšos, lai maisiņu atvilktnē ir vairāk vietas.
Grāmatas autore raksta viegli, humorīgi, bērniem ļoti saprotamā veidā, notikumi it kā ir fantastika, bet katrs mammas vai tēta, opja vai apkārtējo saruna ar zēniem liek atkrist atpakaļ realitātē - jā, jā, tā dzīvē notiek un nav forši, ka atkritumi ir tik daudz, ka tiek postīta mūsu mīļā daba.
Varbūt dēls un mazākie lasītāji vēl to neizprata, taču man palika atmiņā šīs ģimenes modelis par adoptēto Intaru un Klāvu, kurš manuprāt ir bērns ar autismu, par to, kā šī mamma un tētis risina problēmas, par šo ģimenes modeli kopumā. Grāmata liek aizdomāties par daudzām mūsdienu problēmām, kas katra ir svarīga un tās nav iespējams risināt, ja visa cilvēce kopā par to nedomās un nerīkosies.
Ar dēlu noteikti izlasīsim arī pārējās divas daļas. Paldies autorei par šo pamācošo stāstu un maisiņa locīšanas instrukciju!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Bērniem domātā grāmata bija ļoti saistoša manam dēlam, jo šo viņš lasīja viens pats - man nācās lasīt atsevišķi, bet katras lapaspuses atvērums bija tik interesants, ka grūtākos uzdevumus pildījām kopā.
Šāda veida grāmatas, krāsainas, ar uzdevumiem un mīklām, paver bērniem fantāziju, ļauj iejusties detektīva lomā un patiešām kvalitatīvi aizpildīt savu laiku.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Teikšu godīgi, šo grāmatu bija lasīt sarežģīti, izprast kā vedas stāsts, varēja just, ka tās autore nav no rietumu pasaules.
Šo autores rakstības stilu sajutu caur šī stāsta atšķirīgām vērtībām, caur notikumiem un to, kā tajos paradās dažādas vērtības un tiek izcīnītas cilvēka iekšējās cīņas.
Šīs grāmatas lasītājam ir jābūt ļoti atvērtam, lai izprastu katru niansi, kas notiek grāmatā un spētu visu grāmatas saturu salikt kopā.
Romāna saturs lika padomāt arī par tādām vērtībām kā ģimene, draugi, kas paliek pēc mums un kādas globālas cīņas pasaulē notiek, diemžēl, kā vienmēr, jāsecina - viens nav cīnītājs, tas tā, par vectētiņu.. .
Stāts par kaķi, kurš izglāba grāmatas daudz lika domāt pa tiešām arī par pašām grāmatām un visām tām pieminētajām problēmām, kas ar tām tik tiešām fiziski mūsdienās notiek. Manā ģimenē grāmatas tiešām ciena, tās tiek glabātas un mīlētas, reizēm pārlasītas, pat ja tās ir saglabājušās mantojumā no vecvecvecākiem. Manuprāt, ja nebūtu grāmatu, pasaule nespētu mainīties, jo agrāk, kad nebija interneta un televīzijas, grāmata un pirmie žurnāli, kopotie raksti bija tie, caur kuriem cilvēki izglītojās un spēja mainīt lietas, ņemt piemēru no tām.
Lūk, pat es aizfilozofējos par grāmatu nozīmi savā dzīvē, tas tikai parāda to, cik dziļi manā prātā ir palikusi šī stāsta notikumi.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Lai gan grāmata domāta jauniešiem, teikšu godīgi, gribas jau lasīt nākamās nodaļas, ko noteikti izdarīšu.
Grāmata bija ļoti aizraujoša, ar interesi sekoju līdzi visiem notikumiem, autore spēja ieintriģēt, it kā mierīgi pa solim - pa mazam notikumam, bet beigās savēlās tāda sniega bumba, ka biju šokā, kā attīstījās notikumi no diezgan garlaicīgā sākuma (domāju, ka tiešām bērnu romāniņš), līdz filmu cienīgām beigām.
Protams, fantāzija vienmēr ir tas lauciņš, kas aizrauj elpu, taču šajā grāmatā ļoti skaidri iezīmējās arī morāli svarīgas tendences - par melošanu saviem mīļajiem, par uzticību, par sabiedrības kārtu nozīmi senāk un mūsdienās, par ģimenes vērtībām, par savu talantu izkopšanu, par savu spēju un drosmes pārbaudi.
Man šķiet, ka šī ir grāmata, pēc kuras izlasīšanas būtu ļoti fantastiski noskatīties filmu, tādu tiešām krāšņu, pompozu un slaveniem aktieriem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

"Vārnas"ir grāmata, kura paliek prātā ilgi pēc tās izlasīšanas... paliek prātā visu varoņu dzīvesstāsti, rūgtums par notikušām lietām, ko sabiedrība varētu mainīt. Rūgti tāpēc, ka šādi stāsti ir daudzi, bet Latvijas sabiedrībā, arī mūsdienās, cilvēki ir intraverti un tik ļoti uz sevi vērsti, ka skumji paliek... Autore prot rakstīt tā, ka sirdī katrs pārdzīvojums ieduras un gribas raudāt līdzi. Bet šis ir stāsts arī par likteņiem, dzīves līkločiem un kā cilvēki spēj izķeperoties, kā audzē savu "biezo ādu", pret nejaucībām.
Valoda viegla un saprotama, emocionāla un aizraujoša, jo grāmatu nespēju nolikt nost, neizlasot to visu uzreiz.
Ļoti iesaku šādus stāstus lasīt īpaši tiem cilvēkiem, kuriem aug bērni, audzināt savu raksturu un arī bērnu, neļauties jeb kāda veida rasismam vai hobijām pret citādo, nedarīt pāri arī ar vārdiem, jo vārdi iespaido, dara pāri un tikai reizēm tie spēj arī pacelt.
Paldies autorei par mūsdienās svarīgu problēmu pacelšanu, ar visām tām izrietošajām sekām un es pat teiktu, šausmām.