Anita Vaivode

51 gadi, Aglona

Baudu dzīvi, tverot to aiz raibās astes! Sirdī noteikti mīt viena burvīga Grāmatu pļava ar dažādām krāsu, izjūtu un smaržu niansēm. Tikai tā!

Iesniegtās recenzijas

Plastmasas huligāni

Agnese Vanaga

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ai, kā šī Agneses Vanagas grāmatiņa iepriecināja, jo tās pamatkods ir stāstīt par ideju, darbīgumu un darbošanos. Un pats galvenais, ka ideju ģeneratori ir vēl ne visai lieli zēni. Jā, viņu domas var būt aplamas, nedaudz dīvainas, mazliet juceklīgas un haotiskas, bet zēni darbojas ar degsmi un entuziasmu! Un šī kolorītā Dusmukule - cik lieliski viņa prot aizraut, rosina domāt, darboties, rūpēties par kādu.
Visi grāmatā sastaptie varoņi (arī vecāki un viedais vectētiņš) ir ļoti kolorīti un arī darbīgi, un par to, lasot grāmatu, ir liels prieks. Brīžiem gan šķiet, ka darbā paradās pavisam dullas idejas un veidojas kaut kāds "sviests" un pārspīlējums (kaķi un Veras tante, čiekuri un tramvajs), bet, ja tas der kādai mācībai, tad lai būtu!
Izturību un radošu domāšanu Klāva un Intara vecākiem! Paldies zēniem par neizsīkstošu darbošanās prieku! Par zaļu Latviju!

Brālis, kas nebija vajadzīgs

Gaja Guna Ekle

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata, kura uzdod daudz jautājumu par attiecībām ģimenē, ģimenisko, bērnu un vecāku "sadzīvošanas ābeci", sirsniņsāpēm, emociju karuseļu darbināšanas un apstādināšanas mehānismiem, par eksistenciāliem jautājumiem, kuri "uzkrīt" tev 9 gadu vecumā, par toleranci un savu emociju izpratni.
Gvids, Ādams, Toms - ir patiešām intereanti iedziļināties šo puišu dzīves izpratnes modelī. Jau 9 gadu vecumā viņi saprot, ka dzīvē ir ļoti daudz nerožainu situāciju, kuras tomēr jācenšas kaut kā atrisināt. Labi, ka blakus ir arī prātīgi un iejūtīgi vecāki.
Tāda jauka grāmata pārdomām. Vecākiem. Bērniem. Un galvenais ir visās dzīves situācijās meklēt risinājumu - to labāko un pozitīvāko, jo visiem bērniem ir vajadzīgas mājas un mīloši vecāki.

Vārnas

Laura Vinogradova

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Kad iepazīstu Lauras darbus, manā lasītājas sirdī saplaukst literārā prieka dārzs, kurš smaržo, reibina, priecē un apbur. Tā bija ar "Upi", tagad tā pati brīnišķīgi jaukā situācija ir ar "Vārnām".
Tik ļoti iepriecina, ka Laura Vinogradova savos darbos meklē neparasto, kolorīto, atklājot to gaumīgā, stilistiski interesantā valodas telpā. Romi ar uzvārdu Kraukļi, meitene no bērnunama, kura apprec čigānu, bāreņu dzīvestelpas apraksts un realitātes klātesamība it visā, roma un latvietes meitas dvēseles izjūtu pasaule, kolorītā Ritas tante - man kā lasītājai tas ir ļoooti aizraujoši un emocionāli interesanti.
Liela bauda ir arī saelpoties Lauras Vinogradovas "Vārnu" valodu - tā tik patīkami aprotē tavus sirds kambarīšus, ka, lasot darbu, visu laiku ir jāsmaida, kaut arī kopumā darbā atklātas traģiskas un smagas tēmas, bet Laura tajā visā prot "ienest" daudz valodisku "gaismas" elementu. Vienkārši uzšķīrās:" Kā lai trolejbuss nesmaida, ja viņā tik daudz labā?"
Tuvākajā laikā esmu iecerējusi papētīt kraukļus un vārnas...tā neuzkrītoši...garāmejot...
Prieks pazīt šo grāmatu! Laba. Uzrunājoša. Smaržo pēc kvalitātes. Paldies Laurai!