Ruta Jankovska

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ar bērna acīm skatītas Latgales lauku dzīves ainas. Šo grāmatu esmu lasījusi vairākkārt, gluži tāpat kā "Balto grāmatu" un "Kalpa zēna vasaru". Bērna zinātkāre, nedarbi, draudzība un pirmās mīlestības jūtas - tas viss tur ir. Pat negatīvie tēli māca lasītāju un mudina cilvēkus uz labu. Šajā lasīšanas reizē īpaši iekrita acīs epizode ar lāča cepto maizi, ko vectēvs nesa Boņukam pēc meža darbiem. Mans tētis savlaik man vakaros no meža nesa vāverītes cepienu. Un garšoja pavisam savādāk, kā mammas ceptā maize, kaut arī man, tāpat kā Boņam, bija aizdomas, ka "te tiek taisīts kaut kāds viltīgs joks ar visu to maizes notikšanu", bet arī es tās stūmu prom pati ar savu roku.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata, ko izlasi vienā elpas vilcienā, bet pēc tam tā nelaiž tevi vaļā. Tik labi, ka latviešiem ir tāda rakstniece kā Laura Vinogradova, un jācer, ka viņa rakstīs, rakstīs un rakstīs. Raiti, spraigi, bez liekvārdības, trāpīgi un asi.
"Bērnunams ir mana tautība, un tas ir daudz sāpīgāk nekā būt čigānam".
Epizode par tikšanos ar mammas sirds saņēmēju ir tik skaudra un absurda, ka, ļoti ticams, norakstīta no dzīves, jo kaut ko tādu izdomāt vienkārši nevar...

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Bija interesanti izlasīt kāda mūsdienu japāņu autora darbu. Grāmatas taču tik labi sader kopā ar kaķiem - lūk, Lasīšanas stafetē ieteikto grāmatu sarakstā veselas četras, par kurām jau nosaukums vēsta, ka galvenie varoņi ir kaķi, un murrātāji noteikti pieminēti vēl kādā no šīm grāmatām. "Savā ziņā grāmatas un mūzika ir līdzīgas, vai ne? Abas ienes cilvēku dzīvē gudrību un drosmi, un mierinājumu, brīnišķīgas savā esībā".

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Apbrīnojami vizuāli skaista grāmata! Fantastisks mākslinieces Līsas Aisatū darbs! Grāmata kā mākslas darbs, lapa pēc lapas pētāma un apbrīnojama. Parasti man nepatīk balti burti uz melnas lapas, bet šeit tas pilnīgi nemaz netraucēja uztvert tekstu.
Savukārt, runājot par tekstu - sen neviena grāmata nebija manī iedvesusi tādas dusmas! Man ļoti gribas uzzināt, kā grāmatu uztvers manas skolas bibliotēkas lasītājas pusaudzes, kāds būs viņu vērtējums un viedoklis, bet mans uzskats ir, ka zemtekstā Maja Lunde runā par tik moderno un pilnīgi absurdo zaļo kursu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Pilnīgi noteikti esmu kaķu cilvēks, un suņi man tikai patīk pa gabalu, bet pati sev negribētu. Grāmatā apkopotie stāsti vēsta par dažādu cilvēku dažādiem suņiem dažādos laikos, un, kā jau paredzēju, bija arī jāraud.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Rotaļīga, dauzonīga, fantastisku tēlu un notikumu pilna ir šī grāmata. Uzrakstīta un uzzīmēta it kā uz rūtiņu lapām; no melnbaltajām ilustrācijām tā arī nekļūst skaidrs, kāda veida radības ir Mazulis, Šušnirks, Boriss, mušelnieki un citi, bet tas arī nav svarīgi. Izmantota klasiska pasakas shēma ar varen jestriem personāžiem. Tikai pašās beigās atklājas visi noslēpumi, un nozīme ir katram iepriekš minētajam sīkumam. Pilntiesīgā piedzīvojumu stāsta otrajā slānī autors ar smalku ironiju uzrunā pieaugušo lasītāju, piemēram, par dzinēju atgāzēm pieļaujamās normas robežās un sliktiem ceļiem un pussabrukušiem tiltiem kā nacionālās drošības garantu – pa tādiem iebrucējs nekur tālu netiks!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Pasaka noteikti jāizlasa kaut vai tādēļ, ka tā ir pirmā Baibas Zīles grāmata bērniem un pirmā latviešu bērnu grāmata, kam ilustrācijas radītas ar mākslīgā intelekta palīdzību. Parasti man ļoti nepatīk MI bildes. Šeit izvēlēts anime stils, kas ir populārs bērnu un jauniešu vidū. Murrrājošais bibliotekārs Bubass gan katrā ilustrācijā ir atšķirīgs, bet to var viegli izskaidrot ar to, ka viņš taču ir burvju kaķis no burvju bibliotēkas. Uzjautrinoši sanācis ar šerifu Šeldonu, kuram tekstā uz pleca sēž vārna – MI attēlojis milzīgu ērgli paša šerifa lielumā.
Aizrautīgam lasītājam varētu patikt uzdevumi un jautājumi katras nodaļas beigās, jo pēc tāda principa sarakstītas skolas mācību grāmatas.
“… redzi, reizēm, ja kaut kas šķiet ļoti briesmīgs, uz to jāpalūkojas vēlreiz – caurrr burvju binokli”.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Brīnišķīga grāmata! Bieži esmu domājusi, kā jūtas īstais bērns, kad vecāki nolemj adoptēt vai paņemt aizbildniecībā vēl kādu bērnu – ierastā dzīves kārtība tiek izjaukta, pēkšņi ir jādalās ne tikai ar mantām un dzīves telpu, bet, pats galvenais, ar vecāku mīlestību! Pilnīgi normālas bērna emocijas šādā situācijā ir greizsirdība un nodevības sajūta – kāpēc viņiem nepietiek ar mani? Vai esmu slikts? Vai mani mēģina aizvietot?
Interesanti, ka gandrīz desmitgadīgam puikam vecāki joprojām vakaros lasa priekšā – lielisks paradums… Kad zēni atrada kasti ar uzrakstu Gvids un sāka pētīt tās saturu, biju pārliecināta, ka tur atradīsies dokumenti par paša Gvida adopciju agrā bērnībā. Nebūtu slikts pavērsiens! Bija arī interesanti lietuviešu grāmatā sastapt Porziņģi.