Inga Leitasa

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šo grāmatu neesmu lasījusi, bet esmu Agijas Stakas grāmatu fane - laba valoda, ne pārāk didaktisks teksts un lieliskas ilustrācijas. Dažas autores grāmatas mūsmājās ir ļoti "nolasītas".
Mēdzam viņas grāmatas dāvināt jaunākiem lasītājiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Autora dzimšanas dienā (30.06.) atļaušos nelielu piebildi.
Mani ļoti uzrunāja Arno Jundze grāmata "Šušnirks un pazemes bubuļi" - labākos citātus izsūtīju draugiem, lai kopā pasmietos par dažādām ar labu ironiju apveltītām epizodēm. Labākā tās vasaras grāmata. Neviena cita autora grāmata ne līdz, ne pēc (ieskaitot šo lasīšanas stafetes dalībnieci) vairs nav uzrunājusi.
Bērni kategoriski atteicās lasīt kā to, tā šito Sušņirku, tādēļ lasīju laimīgā vienatnē. Man Jundze ir palicis vienas grāmatas autors. Varbūt tā ir turpinājumu problēma - reti kurš turpinājums ir tādā pašā līmenī kā pirmā grāmata, kur nu vēl labāks.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Iespējams, ka citās ģimenēs bērni lasa aizgūtnēm 3 grāmatas paralēli un vismaz vienu dienā, dara to brīvprātīgi paralēli citām attīstošām rotaļām, mājas pienākumiem un Duolingo ar 5 valodām.
Mūsmājās tā nav! Mūsu "know how" ir - bērns lasa individuāli un atstāsta (kad jau 3.reizi dzirdi to pašu sižetu, rodas zināmas aizdomas par autora un redaktora darbu vai arī bērna viltību); bērns lasa priekšā (audio versijā esmu dzirdējusi gana daudz bērnu grāmatu), vai arī kādu fragmentu es lasu priekšā (lasītājs atpūtina balss saites, bet klausītājam prasās kādas sižeta līnijas loģisks noslēgums).
Grāmata, kur tika piekopti visi trīs paņēmieni, bija Rūtas Šepetis "Starp pelēkiem toņiem". Neko no šīs autores nebiju lasījusi, un viņas grāmata kā grafiskais romāns manuprāt labs veids, kā to pasniegt jaunākajai auditorijai. Atceros, kā savulaik aizgūtnēm raudāju, lasot Melānijas Vanagas grāmatu turpinājumos žurnālā "Ieva", šeit arī neiztika bez asarām.
Ļoti maz ir to ģimeņu, kurās nebūtu izsūtīto stāstu - par radiem, ģimenes draugiem vai kaimiņiem, lielais karš Ukrainā liek saprast - šo vēstures lapaspusi nevar aizmirst un piedot. Atmiņā ir palikusi epizode, kur izsūtījumā blakus ir gan ziņotājs, gan ģimene, par kuru viņš ir ziņojis. Ziņotājs lūdzas mierīgu nāvi, bet tā paņem Līnas māti. Grāmatā smagi brīži mijas ar gaišām atmiņām, kā Līnas tēvs iepazinās ar Līnas mammu, nokrītot no koka un salaužot roku.
"Dažreiz labestība izpaužas neveikli. Tomēr savā neveiklībā tā ir vispatiesākā."

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mūsu ģimenē nevienam vairs nav 39.kurpes izmērs, tādēļ bija mazliet amizanti lasīt šo grāmatu, bērnus un viņu apavus vaktējot pie ezera.
Manuprāt, mūsu kaimiņi prot uzrakstīt lieliskas bērnu grāmatas (vai arī latviski iztulko vislabākās). Un šī grāmata nav izņēmums. Vairāk kā 10 gadu laikā esmu kļuvusi par sava veida pašpasludinātu bērnu grāmatu ekspertu, lai gan reizēm tas, kas man šķiet interesanta un lietderīga (vai kaut vai izklaidējoša un nekaitinoša) lasāmviela, bērniem izraisa tikai žāvas, un otrādi.
Domāju, ka šī grāmata neliks vilties ne lielākiem, ne mazākiem. Apmēram ap vidu grāmatas ritums mazliet iebuksēja, bet iespējams tur pie vainas ir mūsu tvitera paaudze, kas nespēj garākus tekstus uztvert vienā gabalā.
Mazliet pasmaidīju, ka arī igauņiem ir matemātikas konkurss Ķengurs un e-klase (iespējams, tas ir tulkotājas nopelns padarīt sižetu mums saprotamāku), bet kādā epizodē pieminētais suns ir Igaunijas dzinējsuns, nevis Latvijas dzinējsuns, kas šķiet ir vienīgā pašselekcionētā suņu suga kā Igaunijā, tā Latvijā.
Jānusa Vaikso garadarbs ir vecmodīgs un gaišs tādā labā nozīmē - aizverot grāmatu, šķiet, ka es un apkārtējā pasaule ir kļuvušas par kādu kripatu labākas. Pauls, Minna, viņas tētis ar Little rabbit cepuri, Katrīna un Kurpjuvīrs mūs aizved ceļojumā par draudzību, pieaugšanu, pirmo mīlestību. Šeit ir piedzīvojumi un detektīvintriga, un beigas kā fatamorgāna.
Iesaku no sirds un no rajona!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Līdz šim Artūru Bērziņu zināju kā mākslinieku - viņa rokraksts ir pamanāms, provokatīvs un atpazīstams. Izrādās, viņš ir arī grāmatu autors un ilustrators.
Tā kā viņš nav nelaiķis radinieks, par kuru tikai labu vai neko, man ir ko teikt.
Reiz sensenos laikos apmeklēju jauno autoru pasākumus. Tur piedalījās jauna dāma 16+, vairs neatceros, nedz ko viņa rakstīja, nedz kā viņu sauca (tagadējos datu aizsardzības laikos tā varbūt pat ir labāk). Autore stāstīja, kā top daiļrade - viņa noliek sev priekšā zināma tilpuma šņabja pudeli, dzer un raksta, kas sanāk. Pēcāk paģiraina pārlasa un saka - redz, kā es protu rakstīt! Lūk, man ir aizdomas, ka arī Artūrs Bērziņš piekopj šo pašu rakstīšanas metodi. Protams, šai grāmatai piemītošā ironija varētu uzpirkt, ja vien tā nebūtu novesta līdz absurdam. Man patika, ka "no tādas garīgās tuvības atklāsmes abi piesarka", zināms šarms piemita ar burtu spēlītēm: lapsa - lapa, mats - masts, dibens-Ibsens-zibens, zivs+rublis un lapsa+masts. Un Andalūzijas suns izrādās ir kaķis. Bet visa tā absurda dramaturģija un modernā ekoloģijas piesaukšana - pievilkšana aiz matiem vai masta liek uzdot tikai vienu jautājumu - kas ir šīs grāmatas mērķauditorija? Lai gan viens tāds mītisks cilvēks man ir zināms - bibliotekāre izsniedzot šo grāmatu teica, ka kāda gaisīga meitene, kuru neviena grāmata neuzrunājot, šo grāmatu esot izlasījusi ar zināmu patiku. Varbūt reizēm dažiem mākslas darbiem jāpaliek autora nepaskaidrotiem - katram pašam izdomājot savu stāstu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ar prieku sekoju Baibas Zīles sociālajiem tīkliem, un dažus tajos aprakstītos piedzīvojumus pēcāk izlasījusi grāmatās. Ironiskais Rausītis man ļoti gāja pie sirds.
Bērni arvien mazāk lasa grāmatas, un manējie nav nekāds izņēmums, tādēļ mūsmājās ir atklāts labs lasīšanas variants - bērni man lasa priekšā, līdz ar to varu teikt, ka Bubass man ir bijis audio grāmatas variantā. Stāsts ir viegli uztverams, ar visām atsaucēm uz instagramiem, mītiem par grāmatu likšanu zem spilvena utml. Lai gan mana attieksme pret Mākslīgā intelekta radītajiem attēliem nav viennozīmīga, ilustrācijas grāmatu izdaiļo šī vārda tiešā nozīmē.
Ar nepacietību gaidu grāmatas turpinājumu, jo arī manai meitai šī grāmata ļoti patika.