Ieva Pendrika

36 gadi, Ikšķile

Lasu ar aizrautību gandrīz visu, kam tieku klāt. Ir tukšāki posmi un dienas, kad izlasu vai visu grāmatu. Tā ir mīlestība ne tikai pret saturu, bet grāmatu kā tādu. Pret papīru un tā smaržu, iesējumu un grāmatas svaru, ko jūtu rokās.

Iesniegtās recenzijas

Latviešu rakstnieku suņu stāsti

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Stāsti, kas atspoguļo cilvēka domas par to, ko domā suņi. Sanāk amizanti, tomēr ticu, ka daļa taisnības tur ir. Par suņa vēlmi skriet un ošņāt, par raksturu dažādību, saderību un nesaderību, galu galā - par pieņemšanu.

39. izmēra kurpes

Jānuss Vaikso

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata, kas vārda vistiešākajā nozīmē ļauj "iekāpt cita kurpēs". Kurpes kā tēls, šķiet, nav plaši izmantots, tāpēc piesaistīja interesi un raisīja iztēli. Divu jauniešu draudzība, mazliet jocīgs un netipiski priecīgs pieaugušais, 2 iemīlējušies, 2 ļaunie tēli un pa vidu noslēpums - droša recepte aizraujošam sižetam. Jāsaka gan godīgi - visas atbildes grāmatas beigās es nesaņēmu. Tāpēc pieņēmu to, kas pašai patika vislabāk. Varbūt tieši tāds bijis rakstnieka mērķis - lasītāj, domā pats!

Brālis, kas nebija vajadzīgs

Gaja Guna Ekle

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata "Brālis, kas nebija vajadzīgs" aktualizē jautājumu par pieņemšanu un ģimenes spēku. Par bērna (gandrīz pusaudža) pašsajūtu un domāšanu, arī nedrošību un nodevību. Par nepateikto vai noklusēto, kas maina viena cilvēka (un līdz ar to visas ģimenes) ceļu uz pārmaiņām. Lai gan bieži aizņemti, Gvida vecāki ir labestīgi, savaldīgi un empātiski pieaugušie, taču ne līdz galam izrunātais (Toma ienākšana ģimenē) rada Gvidam jautājumus par paša vērtību un vajadzīgumu. Beigas ir laimīgas (kaut visiem tā būtu!), Toms ir apbrīnojami pieaudzis un analizē situācijas netipiski saviem vienaudžiem. Viņa spēja atklāti runāt lauž ledu Gvida šaubās un liek uz dzīvi paskatīties citām acīm.

Vārnas

Laura Vinogradova

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Paralēli šai - Lauras Vinogradovas - grāmatai lasīju vēl 2 citus latviešu rakstnieču darbus. "Vārnas" neapšaubāmi bija atmiņā paliekošākais un domāt liekošākais. Bez traucējošas informācijas, pārspīlējumiem un priekšā teikšanas skaisti izstāstīts "citādo" dzīves stāsts. Stāsts, kas liek domāt un just pašam lasītājam. Stāsts, kurā veiksmīgi izmantots vārnas tēls - gudrs, bet ne vienmēr saprasts un mīlēts.