Daiga Andersone

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Līdzīgi kā grāmatā par suņu stāstiem, tā šajā varam izlasīt latviešu rakstnieku kaķu stāstus . Cik dažādi un daudzveidīgi ir šie mājas mīluļi.
Ja suns mūsmājās ienācis pavisam nesen, tad daži kaķi jau man bija bijuši un viens arī lauku mājās. Atbildība, rūpes un raizes, manuprāt, tikpat daudz un nozīmīgas, kā rūpējoties par mazuļiem, par bērniem.
Es ļoti pieķeros dzīvniekiem, tāpēc man ļoti sāp, ja viņiem sāp vai nākas negaidīti viņus zaudēt.
Grāmatā iepazīstam gan reālus, gan nereālus dzīvniekus, iespējams, tie ir tādi paši kā mūsu iedomu tēli. Ja nav īstenībā, tad varam radīt to paši.
Suņu un kaķu stāsti, manuprāt, ļoti ''ies pie sirds'' dzīvnieku mīļotājiem, jo, izlasot tos, katrs varēs dalīties pieredzē par savu mīluli un tā radīsies jauni stāsti, jāspēj tik pierakstīt un izdot,.
Vai mūsdienās nav līdzīgi un realitātē eksistējoši stāsti par ļaudīm, īpaši večiņām, kuras gatavas pēdējo atdot, lai tikai kaķi būtu pabaroti. Cik daudzi vecāki aizmirst par to, ka kaķēns nevar būt tikai rotaļlieta, kura paaugoties apnīk un var izmest uz ielas, neiemācot bērniem rūpēties par dzīvnieku.
Arī šeit vēlos rakstīt, ka joprojām esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām-mūsu mazajiem draugiem.
Dzīvnieks, tas ir ģimenes loceklis uz mūžu, ar kuru nākas pavadīt gana daudz laika, kā arī viņš prasa ieguldījumus sevī.
Ļoti populāri mājdzīvnieki@!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatā apkopoti stāsti par dažādiem suņiem dažādos laikos, ikvienā no tiem parādīta suņa īpašā spēja mīlēt.
Lasot šos stāstus, atsaucu atmiņā Regīnas Ezeras darbu ''Cilvēkam vajag suni'', cik patiesi un īsti spējam atainot mūsu mājas sarga jūtas, ikdienu.
Man līdz šim mājās suns nebija bijis, šī pavasara pārsteigums-kucēns pagalmā, kurš ļaus arī man rakstīt stāstus no suņa skatījuma.
Mūsdienās liela loma ir cilvēkam-gan tam, kurš par suņiem rūpējas, gan tam, kurš aizmirst tos, kurus pieradinājis.
Atbildība un rūpes par dzīvnieku, rēķināšanās ar viņu un viņa vajadzībām-ikdiena ikkatrā grāmatas rindā.
Mēs saprotam, ka šajā dzīvē mums it kā visa pietiek, tikai, diemžēl ''laika nepietiek'' un tad jau ir par vēlu.
Cilvēku rūpes un gādība par mājdzīvniekiem ir pārsteidzoša, vairums cilvēku
spēj par tiem rūpēties labāk kā citi par saviem bērniem.
Es labprāt būtu skatījusi grāmatā arī bildes ar suņiem un viņu saimniekiem, tā lasījumu padarot košāku un spilgtāku.
Suns tiešām ir nepārspējams cilvēka draugs! Galvenais-viņu nenodot!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Galvenā varone Matilde, apdāvināta, neparasta meitene, kuras spējas ir nepārspējamas. Talantīga, īsta staigājošā ''bibliotēka vai grāmatnīca''. Bērns, kurš, iespējams, arī mūsdienās varētu būt nepamanīts, ja vien vecāki ir gana aprobežoti, vienaldzīgi un par bērnu neliekas īpaši ne zinis.
Briesmīgākais tēls darbā-nekrietnā bērnu un skolotāju teroriste-skolas direktore Trančbula, kura iedzen visiem bailes, nedrošību un nevēlēšanos nākt uz skolu. Mūžīgās bailes un terorisms ik uz soļa no vadības puses.
Nez, vai mūsdienās arī vēl kas tāds sastopams kādā no izglītības iestādēm?
Tas, ka Matildei piemīt neparastas spējas, atklājās pavisam negaidīti. Lai gan Matilde ir gana maza, viņa spēja izdarīt dažnedažādus trikus, kas bija gana iespaidīgi un pamanāmi.
Domāju, ka arī mūsdienās iespējams sastapt bērnus ar īpašām un neparastām spējām, tikai, diemžēl, skolas un skolotāji nav gatavi šādiem bērniem vairumā gadījumu.
Tik ļoti lasīt alkstoša un zinību kāra meitene ir katras bibliotēkas un skolas sapnis, iespējams. Ar kādu interesi un aizrautību viņa lasīja, izvēlējās grāmatas-fenomenāli, ar skaudību sekoju līdzi viņas ''ātrlasīšanai''.
Starp visiem pedagogiem, paldies Dievam, parādīta viena, kura ievēro neparasto meiteni un ir līdzās viņai. Pelēkajā ikdienas masā Matilde nepazūd, ir pamanāma.
Vai vecākiem viņa interesēja? Pa lielam-nē!
Lai mūsdienās vecāki vairāk atrastu laiku saviem bērniem, kopīgām interesēm un īpaši-lasīšanai!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata iepriekš jau bija lasīta ''Bērnu žūrijā'', atlika tik pārskatīt un uzrakstīt.
Grāmatas galvenie varoņi puikas Klāvs un Intars, kā arī plastmasas maisiņš Dusmukulis, kuram ir dotas spējas būt dzīvam un sarunāties, vienlaicīgi būt dusmīgam, nevajadzīgam un liekam.
Manuprāt, šī grāmata liek aizdomāties par to, cik tad bieži un pat nevajadzīgi izmantojam plastmasas maisiņus, gan naudu tērējot, gan dabu piesārņojot. Vai vienmēr mums tas ir nepieciešams, kad to paņemam, īpaši lielveikalā?
Ideāli, ja protam tos izmantot vairākkārtīgi, īpaši mazos maisiņus, tomēr problēmas rada arī lielie, ja vien neizvēlamies dabai draudzīgās auduma iepirkuma somas.
Jā, papīra maisiņi arī nav slikti, tomēr arī tie bieži vien netiek vairākkārtīgi izmantoti.
Mūsdienās daudz domājam un runājam par dzīvošanu zaļi, tam visam jābūt jau ģimenē, lai nākotnē mēs arī dzīvotu sakoptā vidē.
Zēni centās arī mammu pārliecināt par plastmasas maisiņu nevajadzīgu lietošanu. Tā laikam ir mūsu ikdiena-vajag vai nevajag, ņemam ciet un liekam iekšā, ko vien var ielikt, jo īpaši , ja tie ir bez maksas.
Svarīgākā atziņa :''Svarīgi, lai par tevi rūpējas. Un, kad lieta ir godam nokalpojusi, nostrādājusies, nodilusi vai sabojājusies, tikai tad tā nonāk atkritumu tvertnē.''
Mūsdienās mēs ieaugam plastmasā, drēbju un mantu kaudzēs, jo daudzas lietas ir gan zemas cenas, gan slikta kvalitāte. Daudzi joprojām nav gatavi maksāt par vienu labu, tomēr kvalitatīvu preci.
Nopietna bērnu apņemšanās misija!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Burvīga grāmata kādam detektīvam, kuram patīk kas komiksiem līdzīgs un uzdevumiem bagāts. Ja bērnam šī grāmata patīk, tad viņam to vajadzētu iegādāties, lai veiksmīgi var veikt uzdevumus, pretējā gadījumā, ja katrs bibliotēkas grāmatā veiks uzdoto, tad ātri vien grāmata nolietosies.
Man patiktu, ja grāmatai klāt būtu vēl darba lapas, kuras tad varētu kopēt un pildīt uzdevumus.
Daudz informācijas, kura paplašina lasītāja redzesloku, iespējams, ka labi veiktos arī darbs grupās, izmantojot šo lasāmvielu, kā arī papildus vēl izmantojot enciklopēdiju.
Domāju, ka grāmata īpaši patiks puišiem, jo viņiem biežāk patīk doties zagļiem vai laupītājiem pa pēdām un iejusties gan detektīvu, gan policistu lomās.
Lai bērns justos drošāk un pārliecinātāk, labi, ja kopā ar viņu darbosies arī kāds pieaugušais.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Manas bērnības grāmata, kuras vāka ilustrācija palika atmiņā, kad atkal vajadzēja to pārlasīt.
Rūķītis Herbe ar lielo, savdabīgo un neparasto cepuri kādā neparastā dienā nolēma doties ceļojumā, kura laikā ar viņu notika dažādi piedzīvojumi, pārsteigumi un , protams, neizpalika arī briesmas.
Domāju, ka mums savā pelēkajā ikdienā būtu jāmācās no Herbes priecāties par dzīvi, par mirkli šeit un tagad, ko bieži vien mēs neprotam vai vienkārši aizmirstam. Mums jāmācās novērtēt dzīve un ikdiena, ik brīdis, ik mirklis, lai galvenā varoņa vārdiem varētu līksmot:'' Cik jauki ir dzīvot pasaulē!''
Herbe ir priecīgs, ka šajā pasaulē nav viens, viņš ir starp 13 rūķīsiem, kuriem pats par sevi saprotams, ir jāpalīdz , jābūt kopā priekos un bēdās.
Cik savdabīgas cepures īpašnieks ir Herbe-zemapakšcepure un virspārcepure, līdzīga melnā mežastrazda ligzdai, lielākās rūķīšu cepures īpašnieks.
Plecu pie pleca kopā ar savu labo draugu meža gariņu Pinkasti Herbe piedzīvo gana daudz.
Lieliska lasāmviela tiem, kam patīk rūķīšu stāsti, neparasti ceļojumi un uzticami draugi.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Burvīga grāmata mazajiem, ko lasīt kopā ar vecākiem, iespējams, daži jau paši veiksmīgi galā tiks.
ļoti patika pēc katra stāstiņa uzdotais jautājums, lai ieinteresētu lasītāju cītīgi lasīt vai klausītāju rūpīgi klausīties un atbildēt. .Ja ko palaidis garām, tad atbildes var atrast grāmatas norādītajās lappusēs.
Teksti ir īsi un asprātīgi, nenogurdina bērnus, ja vien mājās ir savs šunelis, tad var padalīties iespaidos arī ar citiem.
Attēli gana interesanti, par amizanti, patīk, ka krāsaini.
Galvenā varone sunīte Šīla iepazīstina mūs ar savām ikdienas gaitām, jo īpaši-esību ierobežotā brīvībā laukos.
Lielisks uzdevums-gan izlasīt grāmatu, gan atbildēt uz jautājumiem, kā arī uzzināt ko jaunu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

''Patraka pasaka'', kurā galvenā varone Lapsa pazaudē savu burtu ''s'' un kļūst par Lapu.
Gana fantastiski un neparasti autors aicina savā ceļojumā lasītāju. Īsti līdz galam man netapa skaidrs, kam vairāk domāta grāmata-bērniem vai pieaugušajiem? Iespējams, ka tiem pieaugušajiem lasītājiem, kuri sirds dziļumos ir un jūtas tik brīvi kā putni, kā bērni.
Galvenās varones palīgi tikpat neparasti kā viņa pati, ik pa laikam sāku pārlasīt, jo nez kāpēc grāmata man ''nelasījās''.
Skaistas bildes, apjoms gana mazs.
Droši vien galvenais autora uzdevums, ko viņš vēlas mums pateikt, ir vides saglabāšana, saudzēšana, nepiesārņošana, kurai mūsdienās, manuprāt, arī pievērsta gana liela uzmanība.
Mēŗķa saniegšana, sapņa īstenošana, nepadošanās, virzīšanās tik uz priekšu-lasi un domā, cik daudz pats tu spēj, kad padodies un kad turpini cīņu?
Manuprāt, gana filozofisks darbs.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Izcils autora darbs, kurā viņš parāda ikvienam savu mīlestību, cieņu, nozīmīgumu saistībā ar Latgali, lauku vidi, ikdienu. Skolas laikā lasot šo darbu ar nepacietību gaidīju beigas, viss likās tik tīrs, patiess, nesamākslots. Pats galvenais varonis izveda cauri savām ikdienas gaitām. Ticība, Dieva mīlestība, baznīcā iešana- man šķita tajā laikā tik nesaprotama un sveša, jo pie mums Vidzemē, šobrīd Zemgalē uz baznīcu no mājām ceļu nemērojām.
Vai mūsdienu bērnus šis darbs aizrauj? Iespējams, ka nē, vairumā gadījumu. Mūsdienās bērni/jaunieši gaida asākas izjūtas, manuprāt, steiga, ātrums, tas viņus aizrauj.
Iespējams, ka kovidlaiks tomēr mainīja mūsu domāšanu un daudzi steidzās pie dabas, klusuma, miera, prom no trokšņa, pilsētām un haosa.
Pirmā mīlestība, Latgales zemnieku dzīvesziņa, darbīgums, strādīgums, tas, droši vien ,vērojams arī mūsdienās. Domāju, ka ikvienam lasot šo romānu, vajadzētu ieklausīties savā sirds balsī, iegrimt savos sirds dziļumos, pārdomāt par savu esību šeit un tagad, novērtēt savus priekus un bēdas. Iespējams, ka starp mums ir gana daudz sirdscilvēku, kuriem sirds ir īstajā vietā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mana favorītgrāmata. Tā kā labu laiku esmu strādājusi internātskolā, kurā arī mācījās bērni no bērnu namiem, tad vēlreiz izdzīvoju tos laikus, skatoties visu autores acīm. Dažas no situācijām atainotas gana skaudri, tomēr ne visos bērnunamos apstākļi bijuši tik drūmi.
Īpaši spilgts fragments, kad skolā notiek galvu pārbaude un tiek konstatētas utis. No saviem skolas laikiem atceros, ka ieradās tantes ķiteļos, gāja pa klasēm, baudīja visiem pēc kārtas galvas un tad tos, kuriem kas galvā rāpoja, sūtīja uz 1.stāva meiteņu tualeti un zieda galvās kaut ko smirdīgu, jo smaka bija pa visu skolu. Kad pārējie skolas bērni devās pusdienās, tad šie kā nosodītie stāvēja un skumjām acīm noraudzījās apkārtējos , kamēr līdzeklis iedarbojās. Manuprāt, daudziem tā varēja būt un palikt kā trauma visai dzīvei. Gana pazemojoši man tas likās jau tad kā bērnam.
Skarba realitāte, kuru, iespējams, daudzi neapzinās, ja vien nav strādājuši šajās iestādēs. Kā gan jūtas bērni, kad viņi kā rotaļlietas sagaida savus ''iespējamos'' vecākus, ģimeni?
ņems, neņems, varbūt... Man bira asaras lasot.
Cik daudzi izraujas no šis nevēlamās vides, cik daudziem tomēr izdodas izdzīvot virs ūdens, cik daudzi tomēr nespēj ''pacelties spārnos'' un aizlidot labākā dzīvē.
Domāju, ka jaunieši labprāt šo grāmatu izlasītu un pārdomātu dzīvi un realitāti sev apkārt.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Interesanta lasāmviela bērniem, gatavojoties apmeklēt Zooloģisko dārzu. Interesanti, ka galvenā varone Baiba savu kaķi Muri atrod Zoodārzā pie tīģeriem un veiksmīgi to atgūst. Nez vai īstajā dzīvē savvaļas kaķi nebūtu šo mājdzīvnieku jau saplosījuši?
Joprojām simpātiski attēloti mazie surikāti, kuri, manuprāt, nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu-nedz grāmatas lappusēs, nedz īstajā dzīvē.
Ja raugās no pieaugušā viedokļa, tad mamma iegrimusi sarunās ar satiktu paziņu, kā rezultātā pat nemana, ka meitene aizdevusies jau tālāk viena.
Mazliet arī fantastikas-runājošais surikāts, kurš līdzinās cilvēkbērnam.