Mārīte Petrovska

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata atspoguļo Latgali - manu Latgali- visā tās krāšņumā un cēlumā: daba, cilvēki, lauki, darbs, Dievs. Visam pāri - ticība!
Boņuks ir mazs zēns, kurš vēlas un arī dara lielus darbus (ne vienmēr pieaugušie tos saprot:) ). Svarīgi - dara tos godīgi un ar ticību Dievam! Boņukam ir jauks draugs - suns Žiks. Boņukam ir mīlestība - Brigita. Boņukam ir sāncenis - Dakuļu Aleksis. Boņukam ir uzticības persona - vectēvs. Boņukam ir izaicinājums - Kazačs. Boņukam ir ātrums - zirgs Cikcers, kurš ir ātrāks par prāvesta mašīnu. Boņukam ir izpratne par kārtību, Boņukam ir spīts, Boņukam ir darba mīlestība - "Kad es jums vienreiz iemācīšu cirvi vietā nolikt".
Boņuks cīnās par sev svarīgo - par savu Brigitu, par savu Žiku, par draudzenes Paulīnes zemi, par iešanu pirtī ar meitām/pušiem utt..
Grāmata ir par bērna vienkāršību, par bērna ticību, par bērna sapņiem, kuri ir patiesi un godīgi. Par iespēju redzēt Pestītāju... Boņukam tas izdevās!
Paldies par lielisko iespēju būt bērnībā, būt Latgalē - mūsu Latgalē!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata asociējas ar franču rakstnieka Antuāna de Sent – Ekziperī atziņām- "Tikai bērni zina, ko viņi meklē. Viņi var atdot visu savu dvēseli par lupatu lelli, un tā viņiem kļūst ļoti, ļoti dārga, un vēl, ja viņiem to atņem, viņi ļoti raud…"" un "Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis". Grāmatas varoņi Intars un Klāvs bija pieradinājuši šķietamai vienkāršu lietu - plastmasas maisiņu. Maisiņš pazuda un zēni devās to meklēt - meklējot šķietami vienkāršu maisiņu zēni piedzīvoja daudz un dažādus atgadījumus, no kuriem guva dažādas dzīves mācības. Viņi juta atbildību pret šo maisiņu. Pateicoties plastmasas maisiņam Dusmukulei, zēni atklāja atkritumu problēmu un sāka to risināt. Atklāja to, par ko iepriekš pat nebija iedomājušies, jo nebija reālas saskares ar šo problēmu. Atklāja ar to, ka visam uz šīs pasaules ir nozīme - arī puķu pētīšanai un, ka viss, kā mazi puzles gabaliņi veido vienu lielu puzli - sakoptu vidi un izglītojošu attieksmi pret to.
Jauki, ka līdzās bija abi vecāki- tētis un mamma, skolotājs, ka tika atspoguļota viņu darbība, attieksme un rīcība. Viņi bija līdzās abiem zēniem palīdzot un atbalstot, kopā ar viņiem mācoties par atkritumu šķirošanas nozīmi.
Paldies par tik ļoti dabai draudzīgu grāmatu!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī jaukā grāmata man asociējas ar franču rakstnieka Antuāna de Sent – Ekziperī atziņu:" Tāda agrāk bija arī mana Lapsa. Ne ar ko neatšķīrās no simts tūkstošiem citu lapsu. Bet es ar viņu sadraudzējos, un tagad viņš ir vienīgā tāda Lapsa uz visas šīs pasaules." Arī zēnam Artim sandalītes Kreisiņa un Labiņa bija īpašas, bija vienīgās, bija tādas, kuras atšķīrās no citām. Artis kopā ar tām saprata, kas ir draudzība - īsta draudzība, jo, ja gadījās nokrist, tad degunus sasita viņi visi: gan Artis, gan abas sandalītes.
Ļoti aizrāva stāsts par sandalīšu lēcienu...izdodas tad, ja tic, ja dara kopā! Izdodas tad, ja ir miers, ja ir drauga pārliecība: "Kopā mums izdosies! Tici man!"
Jauki, ka grāmatas sižets māca, ka vecāki ir atbalsts, palīdzība, beznosacījuma mīlestība. Artis mammai uzticējās un zināja, ka mamma palīdzēs vienmēr un visās situācijās, ka mamma priecāsies kopā ar viņu par katru viņa prieku, ka mamma "būs viņa līmenī".
Fantastiski, ka grāmata atspoguļo to, ka policists ir atbalsts, ka no policista nav jābaidās (diemžēl, dažreiz nākas sastapties ar pretēju bērnu viedokli:( ) Sākumā šķietami "briesmīgie policista zābaki" izrādījās "ļoti, ļoti nopietni un apdomīgi".
Jauki ir arī tas, ka grāmatas stāsti bērniem māca, ka nepieciešamības gadījumā ir jālūdz palīdzība. Labiņa un Kreisiņa to darīja gan meklējot ceļu mājup, gan mācoties lekt tālumā, gan arī Artis mācoties rakstīt nedēļas dienas, ārstējot sandalītes utt..
Paldies par lielisko, pamācošo grāmatas sižetu!