Anda Nāckalna-Pētersone

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Agneses Vanagas trešā “Plastmasas huligānu” grāmata “tas ir murgs”.
Šis stāsts kā jau visas “Plastmasas huligānu” grāmatas ir par vides piesārņojumu. Autore caur Klāva murgu ļauj lasītājam ieskatīties kāda varētu būt nākotne, ja cilvēki nedomās par dabu un turpinās to piesārņot. Ka nebūs vietas kur peldēties, kur nu ūdeni, kur dzert.
Stāstā viens no ezera piesārņotājiem ir Negodiņa kungs. No viņa pagalma pa cauruli ezerā nonāk neattīrīti notekūdeņi.
Kad brāļi ar tanti un Dusmukuli uz to viņam norāda, Negodiņa kungs ir pārsteigts un neko nav zinājis par to. Tas liek lasītājam aizdomāties par to, ka ļoti daudzi cilvēki tieši aiz savas nezināšanas piesārņo vidi. Ka ir nedaudz aprobežoti savā domāšanā- ja pagalmā viss labi, tad viss kārtībā un nemaz nedomā paskatīties, kas notiek ārpus žoga.
Stāstā autore atklāj attiecības starp mammu Aigu un tanti Tamāru. Man kā mammai bija interesanti lasīt kā galveno varoņu mamma reaģē par trīs litru burku ar saldumiem, galu galā saprotot, ka mamma grib savus bērnus pasargāt un vēl būdama zobārste, tas Aigai ir jūtīgs temats.
Man kā lasītājam, ļoti patika, ka ar ilustrāciju palīdzību tika parādīts, ka konkrēto situāciju redz katra iesaistītā puse. Piemēram kā tiek komplektēta ūdenslīdēju komanda, kā to dara cilvēki un kā plastmasas maisiņi.
Manuprāt šī grāmata ir ieteicama izlasīt , jebkura vecuma lasītājam, jo katrs šajā grāmatā var atrast sev ko saistošu ,par ko padomāt.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Agneses Vanagas “Plastmasas huligāni” draugs pazudis ir turpinājums pirmajai grāmatai. Arī šī grāmata ir par vides aizsardzību pret piesarņojumu.
Arī šajā grāmatā abi galvenie varoņi ir aktīvi darītāji. Viņi izlemj krāt un otreiz izmantot dažāda materiāla iepakojumus.
Arī šajā stāstā abi galvenie varoņi nejūtas pavisam droši, ka tiks saprasti izstāstot savu ideju vecākiem, tāpēc melo, ka viņu ideja ir nepieciešama skolas mājas darbam.Lasot šo, nonācu pie secinājuma, ka varbūt par šo vides piesārņošanas jautājumu par maz runā skolās. Zēnu skolotājs pamatoja savu uzdoto mājasdarbu, bet liekas, ka vairāk tiek apskatītas sekas nevis iespējamie risinājumi.
Šajā grāmatā pazūd viņu abu draugs Dusmukule, kuru viņi izmisīgi meklē. Par laimi Dusmukule tiek atrasts, bet lasītājs līdz tam var iejusties detektīva tēlā un kopīgi ar galvenajiem varoņiem mēģināt izdomāt, kur atrodas Dusmukule.
Nākot no skolas, Klāvs un Intars sastopas ar Čiekukalna zēnu bandu, kas viņus izsmej. Manuprāt, autore ar šo mēģina parādīt, ka ir daļa sabiedrības , kam vienaldzīgs ir dabas piesārņošanas jautājums un izsmej citu cilvēku, jebkurus centienus radīt mazāk atkritumus.
Beigās Lociņu ģimenei paziņo, ka viņu rajons ir saņēmis balvu kā sakoptākais, neskatoties uz iepakojumu kaudzi pagalmā, jo tieši Lociņu ģimene rūpējas par rajona sakopšanu un palīdz arī kaimiņiem. Šis stāsta pavērsiens liecina par to, ka viss nāk no ģimenes un nav tik svarīgi cik daudz lietas ir tavā pagalmā, svarīgāk,ko tu ar tām dari.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Agneses Vanagas grāmata “Plastmasas huligāni” ir par to, ka mainot savus ikdienas paradumus mēs varam palīdzēt dabai. It kā tikai viens niecīgs plastmasas maisiņš, kuru mierīgi var ielikt kabatā vai iebērt tajā, piemēram riekstus , bet kādu postu tas var nodarīt dabai, dzīvniekiem un šādu maisiņu ir miljoniem.
Grāmatā autore lieliski ir parādījusi to, ka ne vienmēr jāsāk ar citu paradumu izmainīšanu, bet gan ar sevi. Grāmatā Klāvs ar Intaru rīkojās paši, gāja, vāca maisiņus, mazgāja. Pat mammai, kura teica, ka viņai nav laika mazgāt un locīt šos maisiņus, viņi atbildēja, ka paši visu darīs.
Grāmatā autore nedaudz pieskārusies adopcijas tēmai. Intars nav Klāva īstais brālis. Pirms 3 gadiem Intars tika adoptēts. Tas grāmatas lasītājam parāda, ka arī ne ar savu “miesīgo” brāli, jūs varat būt labākie draugi un pat īsti brāļi.
Manuprāt šādu risinājumu autore izvēlējās, lai parādītu, ka raksturā atsķirīgi cilvēki var vienoties ciņā pret dabas piesārņošanu.
Grāmatā parādītas arī bērna un vecāku attiecības, bērnam pieaugot. Klāvs un Intars saprot, ka visu stāstīt mammai un tētim nevar, ka labāka uzticamības persona šajā situācijā ir opis. Kas mazāk nosoda puišu izdarības, bet gan uzklausa.
Patika autores dotais vārds plastmasas maisiņam- Dusmukule. Uzreiz ir skaidrs kā jūtas šis plastmasas maisiņš. Dusmīgs, aizvainots un lasītājam rodas intriga noskaidrot, kāpēc Dusmukule ir šāda, kas ar viņu ir noticis.
Kopumā stāsts likās saistošs arī mana vecuma lasītājam.