Karlīna Pūce

8 gadi, Valmiera

Šogad pabeidzu pirmo klasi. Skolotāja man izsniedza atzinības rakstu par aktīvu ārpusklases lasīšanas darbu. Es nodarbojos ar vieglatlētiku. Vasarā centīšos pavadīt pēc iespējas vairāk laiku ārā ar draugiem, bet apmeklēšu arī bibliotēku, lai lasītu grāmatas

Iesniegtās recenzijas

Lilī un burvju kaķis Bubass

Baiba Zīle

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Meitene Lilī nejauši nonāk burvju bibliotēkā, kur kā bibliotekārs strādā kaķis Bubass. Pēc iepazīšanās viņi dodas daudz un dažādos aizraujošos piedzīvojumos, satiekot dažādus tēlus, kā arī kopā ar šerifu cenšoties atrisināt lietu par pazudušajām meitenēm, kur aizdomās tiek turēts vilks. Meitene aizrautīgi metas iekšā piedzīvojumos un pavada savu laiku bibliotēkā, kas reizēm šķiet daudz aizraujošāks laiks, nekā tas, ko var pavadīt viena pati parastajā dzīvē. Meitene ir ļoti drosmīga, jo viņa nebaidās runāt ar svešiem cilvēkiem un citiem pieaugušajiem, viņa arī palīdz burvju bibliotēkā. Viņa nebaidījās stāties pretī vilkam un izglābt bibliotēku. Viņai patika strādāt bibliotēkā un kārtot grāmatas, kas ir ļoti svarīgs darbs. Man patika kopā ar Lilī, kaķi Bubasu, zinātnieku Robertu Pūku un šerifu Šeldonu atrisināt lietu.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Astoņkājiem ir 3 sirdis — divas vienkāršas žaunu sirdis, kas pumpē asinis cauri žaunām, un lielāka asinsrites sirds, kas uztur asinsriti ķermenī.
Astoņkāji nedzīvo garu mūžu. Dažas sugas nedzīvo ilgāk par 6 mēnešiem, bet citas var sasniegt 5 gadu vecumu.
Astoņkāji maina ādas krāsu ne tikai aizsardzības nolūkos, bet arī, lai komunicētu viens ar otru.

3. uzdevums. Grāmata - kino!

Melnā aita

Aija Lisovska

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Aijas Lisovskas grāmatas „Melnā aita” pašā sākumā es iepazinos ar aitu, bet tā nav parasta aita – tā ir melna. Visos grāmatas notikumos es biju kopā ar melno aitiņu – es bēdājos kopā ar viņu, es priecājos ar viņu, es iepazinu mežu un tā dzīvniekus, es jutu aitiņai līdzi, reizēm es dusmojos uz viņu. Aitiņa Mellene ir citāda – parasti aitas ir baltas, bet šī ir melna, tāpēc citas aitas barā viņu izstumj, domā, ka melnā aita nes nelaimes. Pienāk diena, kad citas aitas tā arī pasaka: „Lasies!” Kur aitiņai iet? Aitiņai palaimējas – viņa satiek garausi Čiekuru un vilku Kašķi. Cits citam palīdzēdami un glābdami no nelaimēm, viņi sadraudzējas. Čiekurs un Kašķis ir meža dzīvnieki, un viņi melnajai aitai palīdz iepazīt mežu un saprast, ka bieži vien citi baidās no tā, ko paši nepazīst. Kaut arī melnajai aitai ir draugi, viņa joprojām ilgojas pēc savējiem – pēc melno aitu bara. Viņa domā, ka kopā ar tādām jutīsies labi. Kad viņai pēc ilgas meklēšanas izdodas tādu atrast, viņa saprot, ka nemaz negrib pie tām doties, jo viņa jau ir atradusi savu baru – zaķi Čiekuru un vilku Kašķi. Viņus vieno tas, ka viņi ir izstumti savējo vidū, bet tas netraucē viņiem būt izpalīdzīgiem. Pat vilkam Kašķim grāmatas beigās acīs ir asaras. Es priecājos, ka melnā aita kopā ar zaķi un balto vilku palīdzēja noklīdušajam melnajam jēriņam. Bet aita saprata, ka savējie ir ne jau tie, kas tādi paši izskatās, bet tie, kas tevi pieņem tādu, kāds esi, kaut arī izskaties citādāks nekā pierasts.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Alnis sver 400-500 kg.
Vispār aļņi dzīvo 20-25 gadus, bet savvaļā mūža ilgums ir īsāks – 10-15 gadi.
Aļņi iemā vienā diennaktī apēd apmēram 15 kg kokaugu, vasarā – 35 kg zaļbarības.

3. uzdevums. Grāmata - kino!