Oskars Kravalis

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata par Bubasu man ļoti patika. Tā kā spoku stāsti, tā kā piedzīvojumi. Grāmatu lasīt bija ļoti viegli. Uz vislabāk man patika uzdevumi katras nodaļas beigās. Dažus es gan drusku nesapratu, bet tad kopā ar mammu izrunājām. Man vislalbāk patika sākumā lielais astoņkājis - kiosks, jo es zinu, kā Lilī jutās. Es arī esmu vienu reizi kopā ar māsīcu gājis uz veikalu un man arī bija nedaudz bail. Man gan nelikās, ka pats veikals pārvērtās par kaut ko, bet gribējās ātrāk nopirkt un ātrāk tikt atpakaļ mājās. Kad jau bijām mājās, tad gan biju gatavs iet vēlreiz.
Mamma teica, ka guļamgrāmata varot būt jebkura grāmatu, kuru paliek zem spilvena, tad naktī nosapņojot to, kas grāmatā rakstīts. Viņa tā esot darījusi skolā pirms kontroldarba. Es pāraudīju, bet tā nav taisnība - es nesapņoju par grāmatu. Ļoti forši būtu, ja bibliotēkā būtu tādas guļamgrāmatas.
Pats ļaunais Vilks gan man nelikās tik ļauns, drīzāk bēdīgs.
Grāmata liek ticēt pārsteidzošām lietām, burvju lietām. Mēs arī varam dzīvē šādas lietas sastapt - lasot grāmatas!
Es gribētu biežāk lasīt šādas grāmatas.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Astoņkāji var būt ļoti lieli - pat gandrīz 10 metrus gari (tas ir kā autobuss, tikai tievāki). Pats lielākais astoņkājis, kuru cilvēki ir redzējuši ir svēris 300 kilogramus. Bet noteikti pastāv vēl lielāki, tikai cilvēki tos nav redzējuši!
Astoņkāji māk staigāt pa zemi. Tie staigā izmantojot savus taustekļus. Bēguma laikā astoņkājis var iznākt no ūdens, lai apēstu krastmalas peļķēs iestrēgušos dzīvniekus, zivis. Un tad aiziet pa krastu līdz nākamajai šādai peļķei.
Astoņkāji ir ļoti gudri. Tiem ir deviņas smadzenes. Viena no tām deviņām gan ir galvenā, kas kontrolē pārējās astoņas. Tas ļauj astoņkāja taustekļiem kustēties dažādos ritmos, ātrumos. Astoņkāji prot atvērt burkas gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Tie prot uzbūvēt sev cietoksni, lai guļot sevi pasargātu no uzbrucējiem. Vēl tie prot noslēpties vidē, mainot krāsu, un prot attēlot indīgu jūras čūsku, lai aizbiedētu uzbrucējus.

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es ļoti priecājos, ka īstenībā ūdeņi nav tik netīri, kā grāmatā bija rakstīts. Es būtu ļoti, ļoti bēdīgs, ja es nevarētu peldēt, jo man ļoti patīk peldēt. Citreiz, kad peldot upē redzu mēslus peldam ūdenī, tad ir ļoti nepatīkami un negribas tiem pieskarties. Un man ir ļoti žēl, ka zivīm un citiem dzīvniekiem tādā ūdenī ir jādzīvo. Kā cilvēkiem patiktu, ja zivis piemēslotu mūsu mājas?!
Mana mamma arī dažreiz mazgā maisiņus, bet reti, parasti mēs maisiņos pēc tam liekam miskasti. Grāmatā ir parādīts, kāpēc visiem cilvēkiem ir jāšķiro atkritumi, kāpēc ir jāpalīdz savākt atkritumus, ja tie kaut kur mētājas. Un mēs jau varam savākt atkritumus pat tad, ja paši to neesam nometuši, bet galvenais ir savākt mēslus pašiem pēc sevis, jo vieglāk ir papīru nenomest, nevis nomest un pēc tam celt augšā.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Jūras zīles dzīvo visās pasaules jūrās un okeānos, arī mūsu Baltijas jūrā.

Sākumā tās bija tikai Amerikā, bet tās pieķērās kuģiem un, kad kuģi peldēja uz citām valstīm, jūras zīles tiem peldēja līdz.

Jo sāļāks ir ūdens, jo lielākas izaug jūras zīles. Pats lielākais gan ir tikai ap 1cm.

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man ļoti patika grāmata. Sākumā domāju, ka nepatiks, bet, kad Herbe jau bija devies ceļā, tad gribēju lasīt vēl un vēl. Es domāju, kāpēc Herbe neaizgāja pie pārējiem rūķīšiem, lai uzaicinātu kādu doties sev līdzi, bet labi vien bija, jo nez vai tad viņš atrastu sev tādu labu draugu Pinkasti. Un interesanti, vai Plampača nekur nav? Vai varbūt viņš dzīvo pavisam citā vietā? Vai kāds viņu ir redzējis, ja jau zina, kā viņš izskatās? Vai arī kāds no bailēm to ir izdomājis? Man arī reizēm ir bail iet vienam, jo īpaši tumsā. Man liekas, ka Herbe bija ļoti drosmīgs. Un labi, ka viņš bija drosmīgs, jo tagad viņa dzīve ar draugu būs priecīgāka nekā iepriekš. Ir labi, ja ir draugs!

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Skudras ir ļoti stipras. Dažas skudras var pacelt par 50 reižu lielāku svaru nekā pašas. Tas būtu tā it kā es paceltu visus savu klasesbiedrus un skolotājus kopā.

Skudrām nav ausu. Tām uz kājām ir īpaši sensori, kas sajūt zemes vibrācijas un palīdz tām saprast, kas notiek tām apkārt.

Kad skudra nomirst, citas skudras to aiznes prom un reizēm par aprok speciālā pūžņa vietā (kapsētā), lai citi dzīvnieki, kas ēd skudras, nevarētu atrast skudrupūzni.

3. uzdevums. Grāmata - kino!