Beatrise Maklere

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es teiktu, ka tā ir noslēpumaina, negaidītu pārsteigumu pilna grāmata, kuras notikumiem sekoju no brīža, kad bedrē atrada kaut ko spīdošu, līdz pat lādei ar zvaniņiem un visa noskaidrošanai. Patika suns Validols. Pārdzīvoju, kad suni sagūstīja Klaiņojošo suņu izķeršanas dienests. Ja nebūtu Validola, viņus neviens arī neizglābtu no slepenās ejas. Nepatika puiku banda, kura visu laiku traucēja un sekoja. Patika kā viņa divas reizes aizbēga no vecīša Lešeka. Īpaši otrā reizē, smieklīgi likās, tas, ka priecājās, ka nav paēdusi brokastis, jo tad kā Vinnijs Pūks iesprūstu. Brīdī, kad Karolincim parādījās bezlūpu radījums, arī es pārbijos un nevēlējos lasīt tālāk, bet tad saņēmos un lasīju. Jauki, ka bērni atjaunoja zvanu. Un atrada eju pazemē, kur atrada lādi ar zvaniņiem. Izrādījās, ka Lešeks bija viņu glābējs, nevis burvis, kā viņi domāja. Izrādījās, ka savrupmājā filmēja filmu un spoku nemaz nav. Ļoti interesanta grāmata, pēc kuras varētu uzņemt filmu!

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Interesanti fakti par žirafi:
1. Pats augstākais zīdītājs. Pieauguša
tēviņa galva atrodas 5m virs zemes - mājas otra stāva loga augstumā.
2. Žirafes mēle ir aptuveni pusmetru
gara - tik gara, ka dzīvnieks to izmanto, lai iztīrītu ausis!
3. Pieaugusi žirafe guļ tikai 5 minūtes vienā reizē (kopumā līdz 4 stundām
dienā) un parasti stāvot, jo no zemes tai ir grūti piecelties.
4. Žirafes izdod ļoti maz skaņu un neprot klepot!
Fakti no "500 jautājumi un atbildes
nar dzīvniekiem."

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ikvienam ir jāizlasa šī grāmata, lai uzzinātu cik piesārņotas ir ūdenstilpnes. Varbūt nākotnē, kāds spēs izglābt visus no piesārņojuma. Varbūt tie būs Intars un Klāvs? Šajā grāmatā abi puiši lasītājus mudina aizdomāties par tuvējo ezeru, upju piesārņojumu. Izrādās, ka mēs paši esam tie huligāni, jo izmantojam ļoti daudz preču iepakojuma, kurus metam ārā un ļoti piesārņojam dabu. Ieteiktu visiem pirkt pārtiku kartona iepakojumā nevis plastmasas. No atkritumiem veidot kaut ko, kas patīk, piemēram, putnu būrīti. Protams, saprotams, ka visus atkritumus neizdosies mājas apstākļos pārveidot, tāpēc tie jāšķiro. Aizraujoša šķita nirēja profesija un grāmatā iekļautie attēli ar nirēju zīmju valodu. Mani sadusmoja, ka no Negodiņa kunga mājas kanalizācijas tecēja nelabais ūdens tieši Ķīšezerā. Zēni rīkojās nepareizi uzrakstot uz viņa mājas, ka viņš ir ļauns. Domāju, ka to varēja risināt nedaudz savādāk. Man ļoti patika, zēnu centieni atbrīvot Ķīšezeru no piesārņojuma, kuri tomēr izdevās. Cerams arī citas upes un ezeri turpmāk būs mazāk piesārņoti. Pielikumā pievienoju Dusmukules došanos uz ezeru, lai noskaidrotu piesārņojuma līmeni ezerā.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Interesanti fakti par zivīm:
1. Vairumam zivju nevar aizvērt acis, jo tām nav plakstiņu.
2. Zivis nekad nepārstāj augt. Tās aug no dzīves sākuma līdz pat nāvei.
3. Ja zvīņu aplūko ar lupu, uz tās var redzēt koka gadskārtu gredzeniem līdzīgu rakstu. Tie ir augšanas gredzeni, kurus skaits ar katru gadu palielinās.
4. Ir zināmas gandrīz 30 000 zivju sugas.
Fakti no “500 jautājumi un atbildes par dzīvniekiem.”

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Manuprāt, tā ir grāmata, kura stāsta, ka zēni un meitenes spēj strādāt vienlīdzīgos darbos, aizrauties ar līdzīgiem hobijiem. Piemēram, meitenes var makšķerēt pat labāk kā puikas. Kā arī zēni var izcili šūt. Ar aizrautību lasīju iekļautās pasakas, pēc kuru izlasīšanas galvenā doma tika izskaidrota vēl skaidrāk. Tās lika domāt un uzdot jautājumus. Atmiņā palikusi pasaka, kurā stāstīts par to, ka zēni neraud. Patika, ka tika uzsvērts, ka raud jau cilvēks. Ne visi, kurus uzskatām par palaidņiem tādi arī ir, viņi ir pasaules pētnieki. Man patīk pašai gatavot rotaslietas, rokassprādzes. Krustiņu nēsā gan zēni, gan meitenes. Tāpat patīk arī krāsoties. Uzzināju, ka citās kultūrās karavīri krāso sejas. Noskaidroju, ka princese var būt netikai skaista, bet arī stipra un gudra. Tāpat arī princis var būt ļoti skaists, kurš sevi pucē, ir jūtīgs un maigs. Īpaši jauki šķita, kā Lauris satika lelli Baibu. Kā nēsāja lelli slingā, tāpat kā tētis māsu. Manuprāt, tā Lauris varēju iejusties tēta lomā, mācīties rūpes par bērnu. Protams, atradās kāds, kurš smējās par viņu. Es domāju, ka zēniem jāspēlējas ar lellēm, jo kādreiz viņi kļūs par tēviem. Mana mamma arī ir māmiņu atvaļinājumā, nebiju pat aizdomājusies, ka ir ģimenes, kurās mazus bērnus pieskata tēvi. Katrā ģimenē vecāki paši izlemj, kurš strādās, kurš būs mājās un rūpēsies par bērniem. Varbūt dalīs šos pienākumus līdzīgi. Iesaku visiem izlasīt šo grāmatu un paraudzīties uz visu savādāk.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Interesanti fakti par lāčiem:
1.Izveicīgs lašu un foreļu ķērājs, lai gan tā mīļākais našķis ir medus.
2. Lāčiem ir īpatnējs paņēmiens, kā iezimēt teritoriju: vispirms lācis saplosa koka mizu ar nagiem, tad pačurā zemē, visbeidzot izvārtās pats savā urīnā un berzējas pret nomizotu koku.
3. Piedzimstot lācēni ir akli, kurli un
pavisam nevarīgi. Tie sver aptuveni puskilogramu un ir tik lieli kā pieauguša cilvēka plauksta.
Lāceni kopā ar māti paliek divus
gadus. Fakti no "500 jautājumi un atbildes par dzīvniekiem."

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šajā grāmatā uzzināju, ka Dusmukule var arī pazust. Zēni aktīvi viņu meklēja, bet paši tā arī neatrada. Uzzināju, kas ir Kaucēkļi, tā ir zēnu grupa, kura piesārņo vidi un neuzlabo Intara un Klāva noskaņojumu. Zēni dara dažādas nerātnības -ar velosipēdu ietriecas atkritumu konteineros, izmētā atkritumus pa ceļa zīmēm kā grafitī. Viņi ir puiši, kuri kādreiz ir bijuši labi, bet viņiem tas ir apnicis un viņi ir palikuši slikti. Grāmatas noslēgumā viņus pārbiedē Dusmukule. Izrādījās, ka Dusmukule tika aizvests uz atkritumu izgāztuvi Rīgā. Par laimi kaija viņu izglāba un atnesa uz mājām. Tā zēni uzzināja, ka atkritumi tiek šķiroti, bet pamatā tie tiek krauti lielās kaudzēs un turpina piesārņot vidi. Es nekad nebiju redzējusi tik lielu izgāztuvi, tāpēc aplūkoju attēlus internetā. Mani pārņēma dusmas un bezspēks, redzot tik daudz atkritumu. Mēs visi dzīvojam nedomājot par to, zinām, bet uzskatām, ka mūs tas neskar. Cik gan cilvēks var būt vienaldzīgs! Tā zēniem radās ideja par eksperimentu - atkritumu šķirošanu, kuru īstenoja savas mājas pagalmā. Arī es labprāt veiktu šādu eksperimentu, lai noskaidrotu cik daudz piedrazo mana ģimene. Tā kā dzīvoju daudzīvokļu mājā, man tas ir nedaudz grūtāk kā zēniem Kalvim un Intaram. Kaut arī vecākiem bija grūti pieņemt šādu eksperimentu, viņi tomēr izprata un pieņēma zēnu centienus. Atzinību guva arī no skolotāja un pat apkārtnes sakoptāko māju vidū izcēlās. Noteikti došos dabā - pļavā, lai pētītu dabiskās pļavas un to izmaiņas augu daudzveidībā.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Interesanti fakti par vardi:
1. Ķermeņa temperatūra atkarīga no vides, kurā dzīvo.
2. Vardes rijot aizver acis. Tā kā muti no acīm neatdala kauls, rijot acis pavirzās uz leju un aizmuguri un palīdz aizvirzīt medījumu rīklē.
3. Vairākām varžu sugām ir īpatnēji paņēmieni ikru sargāšanā. Dažas vardes tos pārnēsā uz muguras zem želejveidīgā apvalka, bet citas - mute.
Tādējādi ikrus neviens nevar apēst.
Fakti no "500 jautājumi un atbildes par dzīvniekiem."

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Lasot grāmatu “Plastmasas huligāni” es, kopā ar Klāvu, iepazinu mazos caurspīdīgos plastmasas nezvērus, garlaikotos huligānus, kuri gatavi darīt nekrietnības. Tie, protams, ir veikalos nopērkamie plastmasas maisiņi. Es domāju, ka tā viņi uzvedas, jo tiek izmesti un netiek izmantoti atkārtoti, tā ir viņu atriebība cikvēkiem. Galvenajam varonim Klāvam patīk filmas par dabu. Izjuta satraukumu, kad itkā tika nobraukts ezītis, izrādījās maisiņš. Viņš uzticējās opapam, lūdza padomu, kad nezināja kā rīkoties. Dusmu kule bija aizvainota, jo kāds vīrietis lielveikalā bija noplēsis maisiņu to sabojājot. Viņš to nometa zemē un paņēma citu. Sākotnēji zēni vēlējās palīdzēt Dusmu kulei, atrodot visus maisiņus pilsētā-“brāļus” un”māsas”. Izrādījās citi maisņi neprata runāt. Vēlāk zēni saprata, ka pa citu miskastēm rakņāties nevajadzētu. Viņi secināja, ka maisiņus nevajag mest ārā, bet izmantot atkārtoti. Grāmatas beigās dots paraugs, maisiņu locīšanas instrukcija. Pēc šīs instrukcijas, mēs ar mammu, salocījām savus maisiņus, jo izmantojam tos atkārtoti. Neizmetīsim plastmasas maisiņus, ļausim tiem izpildīt viņiem lemto uzdevumu vairākkārt! Man radās ideja, ka tos varētu izmantot dažādos dekoros. Sākotnēji, man Klāvs šķita kā maisiņu supervaronis, kurš savācis tos visus. Bet tikai tos savācot problēma netiek atrisināta. Rodot tiem atkārtotu pielietojumu, tie kļūst priecīgi un kalpo ilgāk. Man pat radās doma par maisiņu magnētu, kas lidotu kā drons un uzsūktu visus maisiņus, tā mazinot postu.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Fakti par ezi.
1.Ezis ikdienu notiesā līdz 200 g
kukaiņu, kā arī citu barību. Tas var šķist maz, tomēr pats ezis nesver daudz vairak.
2. Kad ezis jūtas apdraudēts vai grib palikt neredzams, tas savelkas kamolā un pārvēršas par bumbu ar apmēram 6000 adatām.
3. Eziem gan ļoti garšo piens, tomēr tas var izraisīt mokošas gremošanas trakta problēmas - caureju un zarnu uzpūšanos.
Fakti no "500 jautājumi un atbildes
par dzīvniekiem".

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata par Herbi ar lielo cepuri bija piedzīvojumu un negaidītu notikumu pilna. Ar interesi lasīju katru uzrakstīto teikumu. Man Herbe saistās ar meža rūķīti. Herbe mīl savas mājas, spēj ievērot un novērtēt dabas skaistumu. Es pat teiktu, ka viņš ir pati daba. Viņa darinātās rūķu cepures bija izslavētas visā mežā. Savas cepures veidošanā, viņš bija ieguldījis daudz laika, dažādus dabas materiālus un
radošumu. Ceļojuma laikā, tai bija neaizstājama nozīme. Manuprāt, Herbi raksturo arī pieklājība, kura izpaudās
pieņemot Pinkastes dāvināto spieķi, lai arī tas bija par garu. Man spilgti atmiņā palikuši vārdi, ko teica Pinkaste Herbem. Labāk deviņreiz baidīties no lieka nekā vienreiz būt pārdrošam. Es mēdzu baidīties no dažādiem rāpuļiem, notikumiem, tāpēc cenšos izvairīties un pārdomāju savu rīcību. Ceļojums bija pamācošs un izzinošs, jo Herbe uzzināja, ka Vorlicas mežos nedzīvo Plampačs. Pat meža gariņš noskaidroja, ka Septinkalnu mežā nedzīvo Plampačs. Labi, ka viņi satika viens otru un noskaidroja patiesību, pārliecinājās, ka nevar ticēt citu stāstiem. Es, domāju, ka Herbe piedzīvojuma laikā saprata, ka skudras
barot nedrīkst, jo viņa labestība tiks izmantota pret viņu. Herbes veidotā apakšcepure var būt laba laiva, miteklis, kur glābties no lietus. Apjauta savu drosmi, par kuru nebija nojautis. Iepazina Pinkasti - meža gariņu, kurš dzīvoja viens, nekad nebija ēdis maizi, nezināja kā to cep. Pats galvenais, ko ieguva Herbe bija draugs - Pinkaste, ar kuru viņš jutās laimīgs.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Interesanti fakti par skudrām, kurus pirms tam es noteikti nezināju!
1. Piemēram, skudras, saskardamās taustekļiem, cita citai nodod ziņas ar ķīmisku vielu starpniecību.
2. Zināms vairāk nekā 9000 skudru sugu, tās visas dzīvo saimēs.
3. Daudzas skudras pārtiek no graudiem vai sēnēm.
4. “Strādnieces” (darba skudras) savāc pārtiku un ceļ skudru celtnes, bet “karavīri” tās aizsargā. Vislabāk barotie kāpuri kļūst par karalienēm; tām nav spārnu.

Fakti par skudrām no “Dabaszinību pamati. Daba un vide. Pirmā skolas enciklopēdija.”

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es ieteiktu izlasīt šo grāmatu, jo tā sniedz atbildi uz jautājumu, ko tad īsti
bērni atrada pagalmā. Tā ir arī
izklaidējoša. Bērni atrasto olu iedeva
kaķim, lai viņš to izperē. Kā gan viņš to varētu izdarīt? Protams, arī kaķim šī ideja nepatika un viņš devās meklēt, kādu, kas viņam varētu palīdzēt. Lasot šo grāmatu ikviens var uzzināt par pavasara vasaras
maiņu un ar to saistītajiem notikumiem mežā, pie ezera, pagalmā.
Par parsteigumu kaķis izrādījās īsts
pagalma detektīvs. Domāju, ka gramatas sižets bija aizraujošs. Man bija sajūta, ka arī man jādodas dabā, lai to pētītu. Arī man ir gadījies mežā atrast putnu olu, kura bija izkritusi no kāda putna ligzdas.
Vecāki mani aicināja to neaiztikt.
Otrreiz veselu ligzdu atradu lauku
mājās, kura visdrīzāk bija nokritusi no tur augošās ābeles, bet par to mammai nestāstīju, jo gribēju to izpētīt. Man patika doma, ka ari es varu būt kā daļa no pagalma detektīva un līdz ar kaķi noskaidrot, kas noticis ar olu. Gribētos būt biežāk pie dabas, mirkļos, kad tajā vērojamas būtiskas pārmaiņas, īpaši pavasarī. Es kļūstu par sava pagalma detektīvu, kad esmu ģimenes lauku mājās. Tur var sastapt zaķi, mazo lapsēnu, kurš atnācis meklēt kaut ko garšīgu un putnus, kuri meklē saldās ogas. Lai kļūtu par dabas detektīvu ir jābūt vērīgam un atbildīgam, lai nenokļūdītos savos izmeklējumos.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Interesanti fakti par kaķiem, kurus es nezināju:
1. Kaķiem ausīs ir 30 muskuļu, kas ļauj pagriezt ausis ļoti tālu;
2. Kaķis lieliski redz tumsā, tāpēc ka viņu acis ir ļoti jutīgas pret gaismu.
Taču spožā saulē tie neredz tik labi kā mēs;
3. Kaķi nezina, ko nozīmē salds. Saldumi tiem bieži izraisa kuņģa vainas.

Fakti no “Mans piecu maņu atlants”.

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man patīk lasīt grāmatas, kuras sarakstītas komiksu veidā, jo redzami
attēli. Ieteiktu bērniem, kuriem ir grūtības lasīt vai nav motivācijas lasīt.
Galvenie varoņi, kā jau grāmatas nosaukums par to vēsta, ir romieši
Asterikss un Obelikss. Man patika, kā viņi peldēja ar kuģi. Manuprāt, viņu ceļš līdz Olimpiskajām
spelēm bija aizraujošs. Nepatika, ka spēlēs tika izmantota burvju dzira.
Protams, labajam jauzvar un arī šoreiz, grāmatas beigās viss atklājās. Tie, kuri lietojuši dziru bija ar zilām mēlēm un
rezultātā uzvarēja Asterikss. Savādi
likās, ka viens no dalībniekiem iekaustīja citus pirmās un otrās vietas dalībniekus. Manuprāt, galvenā
doma bija tā, ka nevajadzētu mānīties, uzvarai jābūt godīgai. Es domāju, ka
sportā ir jāuzvar sportiskām spējām,
kā arī ātrumam, nevis viltum un rezultātiem ar pārdabiskiem dzērieniem. Lasot
gramatu uzzināju, kas ir Gallija. Man pašai patīk sportiskas aktivitātes, stafetes, treniņi, patīk kustēties un aktīvi pavadīt savu brīvo laiku. Ja man būtu iespēja, es, noteikti, piedalītos Olimpiskajās spēlēs, jo, manuprāt, tas
ir liets gods.|

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Mežacūkas bija kā pavadoņi galliem.
Interesanti fakti par mežacūkām:
1. Mežacūkām bara galvenais dzīvnieks ir vadošā mātīte;
2. Mežacūkas veido dubļu vannas un izvēlas koku, kur rīvēties;
3. Mežacūku ilkņi ir lieliski darbarīki un ieroči – tie ir trīsšķautņaini, asi un aug visu mūžu.

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Droši varu teikt, ka šī ir viena no manām mīļākajām šajā konkursā izlasītajām grāmatām, kuru noteikti vēl pārlasīšu pēc kāda laika. Tā daru ar sev mīļām grāmatām. Jāsaka paldies grāmatas “Melnā aita” autorei par tik iedvesmojošu grāmatu. Grāmatas lasīšanas laikā guvu atziņu, ka nepatīkamie notikumi var aizvest pie jaunām atziņām un sevis pieņemšanu, izprašanu un savas drosmes apjaušanu. Mana izpratne par draugiem mainījās lasot grāmatu. Kā Mellenīte satika vienu no draugiem Čiekuru- drosmīgu zaķi, kurš izglāba no saindētu ogu apēšanas. Kašķi - viklu, kurš izglāba no noslīkšanas upē. Nebija tāds kā visi pārējie - veģetārietis. Melnais Strauts- aita, kura nomaldījusies no bara. Ikvienam būtu jāizlasa šī grāmata, lai gūtu pārliecību, drosmi, pacietību. Grāmatai raksturīgs interesants humors. Es pat teiktu, ka tā ir kā izdzīvošanas grāmata. Jātic sev un savām spējām, tad arī atradīsi to ko meklē! Negatīvie tēli bija Krauklis, Pelēkais vilks. Krauklis bija rupjš pret Mellenīti,apsaukāja viņu. Divi Pelēkie vilki uzbruka Mellenītei. Viņai palīdzēja viņas draugi Čiekurs un Kašķis. Domāju, ka tāpat kā grāmatā aita atšķiras tikai ar ārējām pazīmēm, tāpat kā cilvēki. Sirdī mēs visi vēlamies iederēties kādā “ barā”, kur rast mieru. Diemžēl ar aitu tā nenotika un viņa tika izraidīta. Arī ceļš pie melno aitu bara neizrādās īstais, tāpēc viņa paliek ar saviem īstajiem draugiem Čiekuru un Kašķi. Stāsts par to, ko iesākt un kā pieņemt sevī citādo, atrast drosmi stāties pretī apkārtējo naidam.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Interesanti fakti par zaķi:
1.Dažkārt izvēlas šādus pašaizsardzības paņēmienus: iespiests stūrī sper ar pakaļkājām;
2.Sevišķi jūtīgas ausis, kas ļauj uztvert pat niecīgākās briesmas;
3. Spēj mainīt ausu leņķi, lai sadzirdētu skaņas no dažādām pusēm.

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Pirms uzsākt lasīt grāmatu “Bralis, kas nebija vajadzīgs", mani nedaudz mulsināja tās nosaukums. Iespējams, tapēc ka
man ir mazs brālītis. Kaut kādā ziņā es domāju, kā var uzrakstīt grāmatu par kaut ko tādu… Es varētu teikt, ka man, lasīt šo grāmatu, bija ļoti emocionāli, bet interesanti. Manuprāt, akcents tajā tiek likts uz spēju pieņemt otru, šajā gadījumā, tāda pat vecuma brāli no bērnunama, kā Gvids. Domāju, ka vecāki rīkojās neapdomīgi neatklājot visas detaļas par brāli, tā liekot Gvidam cerēt, ka brālītis piedzims mammai un būs maziņš. Tā sākās Gvida “ceļš” uz brāļa Toma pieņemšanu. Es Gvidu raksturotu kā nepaklausīgu puiku, jo viņš bieži strīdējās ar mammu. Varbūt tā vēloties pierādīt savu pieķeršanos vecākiem un bailes zaudēt viņu mīlestību, vai nevēlēšanos dalīties ar vēl kādu. Savukārt Toms bija jauks puika. Abi zēni bija dzimuši vienā mēnesī. Grāmatā bija rakstīts, ka Toms piedzimis ar slimību. Šis fakts manī radīja žēlumu. Tomam ir arī skaists rokraksts. Pēc manām domām Toms ir lielisks. Satuvināt zēnus, protams, varēja tikai laiks, kas šajā gadījumā arī notika. Pēc grāmatas izlasīšanas arī es sev uzdevu jautājumu. Vai es varētu pieņemt brāli vai māsu no bērnunama? Kaut man jau ir brālītis, kuru es ļoti mīlu. Es pieņemtu māsu no bērnunama, tikai ar vienu noteikumu, ja mani vecāki mani būtu brīdinājuši un pastāstījuši, no kurienes māsiņa būs. Gribētu, lai māsa būtu, apmēram, piecus gadus veca. Ja es satikt abus zēnus, es novēlētu, lai viņu abu attiecības uzlabojas.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Lasot grāmatu, kur Gvids raksta vēstuli Tomam atrodu pieminētu suni, kur itkā Gvidam nenāktu par ļaunu suns. Fakti par suņiem:
1. Izrādās, ka atšķirībā no cilvēkiem, suņi uztver tikai zilo un dzelteno krāsu. Šādu uztveri sauc par dihromatisko jeb divkrāsu redzi.
2. Suņiem ir 10 000 reižu izteiktāka oža nekā mums. Tomēr garšas sajūta ir daudz vājāka.
3. Lai gan tauste nav suņa izteiktākā maņa, tieši tā attīstās pirmā. Tiklīdz kucēns piedzimst, māte to uzreiz nolaiza un piebiksta ar purnu. Tā suņi sazinās cits ar citu.

3. uzdevums. Grāmata - kino!