Gustavs Pīlips

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

- Gustav, par ko ir šī grāmata?
- Te ir par meiteni Annu un visādām viņas lietām. Nu, tādām, kas viņai pieder vai vienkārši patīk, vai, piemēram, garšo. Un tad pastāstīts drusciņ vai citreiz ļoti daudz par to lietu.
- Patika?
- Ļoti.
- Vai tev bija kāda kāda mīļākā nodaļa?
- Jā, tā par majonēzi. Tur vienkārši pastāstīts, kas Annai patīk un tad ka viņas mīļākais ēdiens ir majonēze. Un vēl uzzīmēts trauciņš ar M un it kā Anna dzer majonēzi. Bet majonēze taču ir mērce, kā tas var būt mīļākais ēdiens! Vai ne, mammu? Es tāpēc ļoti smējos par to nodaļu.
- Un kā ilustrācijas? Patika?
- Jā, viss bija uzzīmēts tā kā īstenībā. Smuki tam māksliniekam sanāca visas tās lietas uzzīmēt.
- Vai bija kāda īpaši skaista ilustrācija?
- Jā, tā tur, kur sēž ģimene pie jūras. Izskatījās pēc īstas pludmales.
- Es laikam jau zinu, kurš bija tavs mīļākais varonis.
- Tu domā Annu, kurai tās visas lietas?
- Jā!
- Pareizi, viņa pa īsto bija mans mīļākais varonis.
- Kāpēc tieši Anna?
- Tāpēc, jo par viņu ir visa tā grāmata un pat nosaukumā ir pateikts, ka Annas lietas. Nevis kaut kādas tēta vai suņa lietas.
- Kā tu domā, ko autors gribēja lasītājiem pateikt ar šo grāmatu?
- Ka jāprot būt pacietīgiem.
- Kāpēc pacietīgiem?
- Jo Annai ir daudz lietu, bet, ja grib par visām uzzināt, tad vispirms jāizlasa pirmā nodaļa un tad otrā un tā. Nevar uzzināt par ceturto lietu un tad pirmo. Jāsagaida, kamēr tiek līdz tai lietai, kuru grib uzzināt, jo visas ir interesantas.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

- Kādu dzīvnieku tu atceries no šīs grāmatas?
- Suni!
- Kur tas suns bija pieminēts?
- Tur bija tas pārsteigums Annai, ka viņas kucēns īstenībā izauga par lielo suni.
- Vai noskaidrosim trīs faktus par suņiem?
- Jā, bet es jau tāpat par suņiem daudz ko zinu.
- Ko tu jau zini?
- Ka ēd kaulus un ka sargā māju. Un ka suņiem dod vārdus, kas varētu pat būt cilvēka vārds. Un būt uzrakstīts kalendārā.
(pēc enciklopēdijas pētīšanas)
- Ko jaunu uzzinājām? Vai atceries?
- Jā, ka suņi redz sapņus. Es sākumā domāju, ka suņi redz savu saimnieku sapņus, bet izrādās, ka tas bija domāts, ka suņiem ir pašiem savi sapņi naktīs.
- Ko vēl uzzināji?
- Par to nakts redzamību.
- Nakts redzamību?
- Nu, ka suņi ļoti labi redz tumsā un arī naktī.
- Un vēl ko uzzināji?
- Ka suņi var dzīvot arī ļoti ilgi un ka vecākais pasaules suns ir 29 gadi. Es vispār nezināju, ka tā pieraksta suņu gadus un tad saka, ka šitais suns ir visvecākais pasaules suns. Tas patiesībā arī ir tāds kā nepazīstams fakts.
- Tu domā, ka nezināji to, ka reģistrē suņu vecumu?
- Nu jā, un tad salīdzina. Suņi jau to nezina, cik viņiem gadi ir un tad tik un tā cilvēki pieraksta un kuram ir visvairāk īpaši uzraksta. Tas ir tā mazliet interesanti.

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

- Gustav, pastāsti par šo grāmatu. Par ko tā ir?
- Nū, tā ir tāda laba un patīkama grāmata par to, kā bērni meklē mātes koku, lai izglābtu veselu ciematu. Un kā viņi to koku atrod.
- Vai ir kāda nodaļa, kas tev īpaši patika?
- Jā, man ļoti patika tā, kurai nosaukums bija par leģendu un mirdzošo ābeli. Es visu laiku nevarēju sagaidīt, kāda tā leģenda ir, jo visi grāmatā par to runāja, bet neteica, kas tajā leģendā notiek. Bet, kad es izlasīju to nodaļu, tad es uzzināju leģendu un man bija laba sajūta.
- Par ko tev bija laba sajūta?
- Nu, par to, ka tā leģenda ir tāda mīļa un es ļoti gribēju, lai tā izrādītos patiesība. Kaut arī es zinu, ka leģendas dažreiz nemaz nav patiesības.
- Kā tev patika ilustrācijas?
- Kas ir ilustrācijas?
- Zīmējumi grāmatā.
- Jā, man ļoti patika un visvairāk patika tā lapa, kurā ir ābols. Pa visu lapu ir viens ābols, kurš izskatās tik īsts, ka gribas paņemt un iekosties. Žēl, ka mums grozā nav neviena ābola, jo es tieši tagad gribētu vienu apēst. Aiziesim pēc tam uz veikalu pēc āboliem?
- Labi, aiziesim. Pastāsti tikai vēl, kuri varoņi tev visvairāk patika?
- Man patika tā meitene Alle un vecmamma, kurai bija smieklīgs vārds Memme. Tā kā mamma, bet beigās cits burts.
- Kā tu domā, vai grāmatas autoram bija kāds īpašs vēstījums, ko viņš gribēja tev pateikt?
- Jā, ka ir labi būt zinīgiem un gribēt uzzināt, jo tad var noskaidrot visādas leģendas. Ja ir bail, tad var iet noskaidrot kopā un tad ir jaukāks piedzīvojums. Un ka leģendas var piepildīties.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

- Vai tu atceries kādu dzīvnieku, kas bija pieminēts grāmatā?
- Tur bija vairāk par cilvēkiem.
- Bet varbūt bija arī kāds dzīvnieks pieminēts?
- Tikai kaķis.
- Vai vēl kāds?
- Ā, jā, jā, jā. Bija vēl uzrakstīts, ka kamēr visi skatās uz ābeli, var dzirdēt ezīti. Un arī peli.
- Par kuru no šiem dzīvniekiem tu gribētu izpētīt enciklopēdijā?
- Par ezīti.
- Kāpēc tieši par ezīti?
- Jo es daudzas reizes esmu uzzinājis, ka tur kaut kur ir ezītis, bet es nekad neesmu ieraudzījis, jo vienmēr atnāku pārāk vēlu. Vai arī esmu jau aizmidzis.
- Nu, paskatīsimies, kas ir teikts enciklopēdijā par ezīti.
(pēc neilga laika, kad enciklopēdija jau izpētīta)
- Vai tu vari man pastāstīt trīs jaunus faktus par ežiem? Kaut ko tādu, ko tu iepriekš nezināji.
- Es varu nosaukt astoņpadsmit.
- Sāksim ar trim. Kāds ir pirmais fakts?
- Tas, ka eži īstenībā var ļoti tālu aiziet. Izskatās, ka viņi ir tādi maziņi un nekur tālu neiet, bet īstenībā katra nakts viņiem var pārvērsties par pārgājienu.
- Kāds ir otrais fakts?
- Pa dienu ežus nemaz nevar atrast, jo viņi guļ. Kad cilvēki aizmieg, tikai tad eži pamostas.
- Un kāds ir trešais fakts?
- Tas, ka viņi dzīvo tikai kādus piecus gadus. Nevis 100 kā cilvēki.
- Vai stāstīsi vēl kādu faktu?
- Nē, pietiks.

3. uzdevums. Grāmata - kino!