Meldra Duffy

5 gadi, Gulbene

Mani sauc Meldra, man nesen palika 5 gadi. Es dzīvoju Gulbenē jau 1.5 gadus, bet pirms tam dzīvoju Anglijā. Man ir mazs brālītis un ruds kaķis. Man ļoti patīk dejot un dziedāt, bet visvairāk man patīk zīmēt un klausīties stāstus. Es pati arī mācos lasīt gan latviski, gan angliski.

Iesniegtās recenzijas

Kastaņkoku neticamais piedzīvojums

Aija Hasinta Smit

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mamma: "Meldra, kas tec patika šajā grāmatā?"
Meldra: "Man patika, kā kastaņkoki izskatījās. Viņiem bija ļoti mīlīgas un smukas acis. Man arī ir brūnas acis. Es to grāmatu ļoti mīlu. Man ļoti ļoti patika ezītis, viņš ļoti palīdzēja kokiem, un viņam arī bija skaistas acis."
Mamma: "Vai kaut kas arī nepatika?"
Meldra: "Man nepatika, ka kokus gribēja nocirst. Man nepatīk, kad kokus cērt nost. Tie ir tik smuki un mīlīgi. Man nepatika, ka koka vietā gribēja celt māju. Es celtu māju blakus kokiem. Bet ja nebūtu vietas, mēs varētu iestādīt kastaņkokus kaut kur citur."
Mamma: "Ko tu iemācījies no šī stāsta?
Meldra: "Kokus nedrīkst cirst nost, jo tie dod mums jaunu gaisu. Es nezināju, ka kokiem var izrakt saknes, un viņi māk lidot. Es pirms tam nezināju, ka suņi zina citas mājas un māk atšķirt dažādas mantas."
Mamma: "Kā tu pastāstītu citiem bērniem par šo grāmatu?"
Meldra: "Tā ir grāmata, lai zinātu, ka ir labi ja ir daudz draugu, jo draugi vienmēr var palīdzēt."

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Mamma: "Par kuru no dzīvniekiem meklēsim faktus?"
Meldra: "par ezīti, lūdzu!"
Mamma: "Labi, pirmais fakts: daudziem ežiem ir maza astīte."
Meldra: "Es domāju, ka lielajiem ežiem ir lielas astes, bet maziem ir mazas astītes. Bet es nekad nekad neesmu redzējusi ezi, tāpēc nezinu par astēm. "
Mamma: "Eži ir spējīgi kāpt kokos."
Meldra: "Spēj kāpt kokos? Tā laikam viņi kāpj kokos pakaļ āboliem. Es nezināju, cik daudz viņi māk darīt!"
Mamma: "Trešais fakts: eži ir naktīs aktīvi, bet pa dienu guļ un dažreiz pat krāc."
Meldra: "Tāpat kā kaķi? Kāpj kokos un guļ pa dienu. Vai tu esi redzējusi ezi uz pakaļkājām staigājot? Tas bija mans joks!"

3. uzdevums. Grāmata - kino!

Mazā kamenīte Bumbulīte

Brita Sabaga, Maite Kellija, Joelle Turloniasa

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mamma: "Meldra, kas tev patika grāmatā par Mazo Kamenīti Bumbulīti?"
Meldra: "Man patika, ka draudziņš pārvērtās par taureni. Kad kamenīte Bumbulīte lidoja man patika, jo viņa nevarēja palidot un tad lidoja, jo doktors Dundurs viņā ieklausījās. Viņa neticēja, bet tad lidoja."
Mamma: "Vai tev arī kaut kas grāmatā nepatika?"
Meldra: "Man nepatika, ka Bumbulītei nelabās meitenes teica, ka viņa nevar palidot un par viņu smējās. Meitenes lidoja, bet kamenīte stāvēja uz lapas un tikai redzēja putekļu mākoni, un bēdājās, ka viņa nekad nevarēs palidot."
Mamma: "Kā tu tad juties?"
Meldra: "Bēdīga un dusmīga, ka par kamenīti Bumbulīti smējās nelabās meitenes."
Mamma: "Ko tu iemācījies no šīs grāmatas?"
Meldra: "Ka nedrīkst smieties par citiem cilvēkiem. Es arī iemācījos par drosmi, ka tikai sevī jāieklausās, lai tu ko jaunu varētu izdarīt. Un ka Bumbulītes draudzenei spārei bija jāķer odi virs ūdens."
Mamma: "Paldies par interviju!"
Meldra: "Lūdzu!"

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Meldra: "Es gribu atrast faktus par taurenīti Koko."
Mamma: "Taureņiem nav plakstiņu, tāpēc viņi nekad neguļ, tikai atpūšas."
Meldra: "Es domāju. ka viņi atpūšas uz puķēm, un tad nekustas no tās vietas. Pa nakti viņi kaut ko saplānu un pēc tam to dara pa dienu.
Mamma: "Labi, otrais fakts. Taureņiem nav plaušu, viņi elpo caur maziem caurumiņiem sānos."
Meldra: "Tad jau viņi ar sāniem iesūc - izsūc, iesūc - izsūc gan pa dienu, gan pa nakti."
Mamma: "Pēdējais fakts: taureņi nevar dzirdēt."
Meldra: "Bet kāpēc, kad viniem nāk tuvāk, viņi bēg prom? Es varu patiekt joku?"
Mamma: "Protams!"
Meldra: "Vai esi redzējusi taureni ar lielām ausīm? Nē, jo viņi nemaz nevar dzirdēt un nevajag ausis!"

3. uzdevums. Grāmata - kino!

Kitija un glābšanas operācija Mēnessgaismā

Pola Herisone

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man patika, ka Kitija sākumā bija bailīga, bet pēc tam palika drosmīga. Es arī baidos no tumsas un visādām skanām un ēnām naktī. Manarī patika, ka Kitijai ir mazs brālītis un ruds kaķītis tāpat kā man, tikai manu kaķiti sauc Kinga nevis Ķirbītis. Mans mīļākais Kitijas palīgs ir Feja, jo viņa bija vissmalkākā no visiem kaķiem grāmatā. Man nepatika, kad kaķēns gandrīz nokrita no pulksteņtorņa, es ļoti baiļojos par kaķīti. Bet tad Kitija viņu izglāba un es atkal biju priecīga. No grāmatas es iemācījos, ka visiem dažreiz ir bail vai viņi nejūtas drosmīgi, bet ja ir draugi un mammas vai tēti, kas atgādina un tic, ka viss būs labi, tad arī es patii zinu, ka viss būs labi un man nevajag baidīties.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Ne es, ne mamma nezinājām, ka runči pārsvarā ir kreiļi, bet kaķenes ir labķepas.
Es nekad nebiju ievērojusi, ka lielākajai daļai kaķu nav skropstu. Kad es zīmēju kaķus, es parasti zīmēju viņiem skropstas, bet vairāk nezīmēšu ar skropstām.
Izrādās, ka kaķi ir bijuši kosmosā! Pirmais kaķis astronauts bija Felicette no Francijas, 1963. gadā viņa aizlidoja kosmosā un atlidoja atpakaļ uz zemes sveika un vesela.

3. uzdevums. Grāmata - kino!