Elizabete Kļava

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī laikam būs grāmata, kura man paliks atmiņā vēl ilgi. Tā ir par tiem, kas, mūsuprāt šajā sabiedrībā "neiederas". Par cilvēkiem, kas ir "atšķirīgi", no mums pieņemtajiem standartiem. Tā ir par pusaugu meiteni Sannu, kura nāk no bērnunama, skolā visi par to zina, tur viņa ir "atšķirīgā", "neiederas". Bērnunama bērniem tas ir kā zīmogs, un ar autores vārdiem sakot - bērnu nama bērni vienmēr ir paši pirmie vai paši pēdējie. Sannai ir grūti sevi pieņemt, pieņemt to, ka viņa ir no bērnunama un beidzot 9. klasi, viņa sāk mācīties tehnikumā. Tur, viņa nevēlas atklāt, ka nāk no bērnunama, lai pret viņu neizturētos savādāk, kā pret "citādo", un neilgi pēc tam, viņa iemīlas čigānā, jeb romu tautības puisī Andrejā, kas nāk no tā paša bērnunama, kur Sanna. Arī viņš ir "atškirīgais" un abiem ar Sannu drīz pēc tam piedzimst meitiņa Lia. Viņa ir pasakaini skaista čigāniete. Bet tomēr "citādā". Bet kāds tam visam sakars ar vārnām? Tā sauc čigānus. Tos, kas "neiederas". Tos, kuriem mūsuprāt nav vietas. Rakstot grāmatu, autore lauza šos stereotipus, ka viss, kas ir "citāds" no mums pieņemtā uzreiz ir "slikts" un "pretīgs". Bet varbūt šie cilvēki, cilvēki nevis "citādie" ir tādi paši kā mēs? Kas notiktu, ja mēs šos cilvēkus pieņemtu, ar tādu pašu attieksmi, kā pieņemam savējos? Manuprāt, autore rakstot šo grāmatu gribēja likt mums aizdomāties tieši par šo tēmu. Par dažādā un citādā pieņemšanu. Ka mēs visi esam cilvēki. Un manuprāt, šo grāmatu būtu vērtīgi izlasīt ikkatram, un par šo padomāt.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Šajā grāmatā ļoti daudz bija minētas tieši vārnas un tāds ir arī grāmatas nosaukums, tāpēc šeit ir trīs, manuprāt, diezgan interesanti fakti par vārnām:

1. Vārnas ir novērotas sadarbojamies ar citiem dzīvniekiem, piemēram, plēsējiem, lai iegūtu pārtiku. Tās var sekot lieliem plēsējiem, lai izmantotu viņu medījumu atliekas, vai pat palīdzētu tiem medīt, biedējot medījumu.

2. Vārnām ir arī izcila atmiņa, tās spēj atcerēties cilvēku sejas gadiem ilgi. Pētījumos ir pierādīts, ka tās var identificēt un atcerēties indivīdus, kuri ir izturējušies pret tām draudzīgi vai nedraudzīgi, un tās attiecīgi reaģē uz šiem cilvēkiem nākotnē. Šāda atmiņa palīdz vārnām izdzīvot un izvairīties no draudiem.

3. Vārnām ir arī sava veida "bēres". Kad vārna mirst, citas vārnas var pulcēties ap to un veidot tādu kā bēru ceremoniju. Pētījumi liecina, ka šādas pulcēšanās var kalpot ne tikai kā izpausme zaudējuma sajūtai, bet arī kā mācīšanās iespēja, lai saprastu, kas izraisīja nāvi, un kā izvairīties no līdzīgiem draudiem nākotnē.

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šobrīd, kad grāmatu esmu izlasījusi, varu droši teikt, ka kad to sāc lasīt, to vairs malā nolikt nevarēsi. Pasaule, kuru grāmatas autore uzbūra, bija ļoti smalki aprakstīta, sākot no grāmatas tēlu detalizēta apģērba apraksta, līdz pat telpu iekārtojumam. Arī autores valoda man likās ļoti plūstoša un saprotama, un man bija itin viegli iedziļināties un iztēloties grāmatas ainas.
Pamanīju, ka autore grāmatas sižetam risinoties, lai noturētu intrigu, sniedza tikai nelielus pavedienus, kurus saliekot kopā, varēja redzēt stāsta kopējo bildi. Manuprāt, tas bija ļoti meistarīgi darīts, jo lasot grāmatu, ikreiz gribējās zināt, kas notiks nākamajā lappaspusē, jo neparedzamu notikumu stāstam tiešām netrūka un dažbrīd krietni nobrīnījos, par to, vai grāmatas autores iztēlei un radošumam maz ir kādas robežas.
Man šķiet, diezgan svarīga daļa bija arī galvenās varones, Dorotejas, izaugsme. Lasot grāmatu, bieži varēja just, kā viņa cīnās pati ar sevi un savām domām, un mēģina izprast savu vietu, šajā pasaulē, kā arī pieņem svarīgus, nozīmīgus, bet tajā pat laikā arī grūtus lēmumus, ko viņai nav viegli izdarīt. Ja grāmatas sākumā viņa bija klusa un neievērojama meitene, kura centās nepievērst sev nekādu lieku uzmanību, tad grāmatas beigās viņa bija meitene, kura ir drosmīga un spēj patstāvēt gan par sevi, gan par savām izvēlēm un lēmumiem.
Sākumā tik tiešām nezināju, ko no šīs grāmatas gaidīt, bet to izlasot, man ir "āķis lūpā", un ar nepacietību gaidīšu, kad iznāks šī stāsta turpinājums :)

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Tieši vērsim šajā grāmatā bija diezgan liela nozīme, tāpēc uzrakstīju trīs faktus par vēršiem (pēdējais ir mans mīļākais) :

1. Ir saimniecības, kurās tiek atskaņota klasiskā mūzika, jo ir novērots, ka tā palīdz vēršiem būt mierīgākiem un produktīvākiem.

2. Pretēji izplatītam uzskatam, vērši ir tīrīgi dzīvnieki, kuri cenšas izvairīties no guļvietu piesārņošanas un izvēlas noteiktas vietas tualetes vajadzībām.

3. Ir dokumentēti gadījumi, kad vērši un kaķi ir izveidojuši neierastas draudzības saites, kopā spēlējoties un daloties barībā.

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Manuprāt, šis romāns bija ļoti aizraujošs un piesātināts ar daudzveidīgām emocijām, un autoram tās bija izdevies ietvert, it kā lūkojoties caur bērna acīm, tādējādi visām emocijām ir viegluma un brīvības sajūta, kuru manuprāt, spējam piedzīvot tikai bērnībā.
Romāna galvenais tēls Boņuks, ir mazs zēns, kurš aug Latgales laukos. Viņa piedzīvojumi, ikdienas dzīve, sapņi un nereti arī pārdzīvojumi, veido paša stāsta pamatu. Visa Boņuka dzīve lasot, man izklausījās gan reāla, gan maģiska, jo autors spēja labi attainot zēna iztēli, un tomēr tajā visā klāt pievīt tā laika skarbo dzīves realitāti, kas romānu, manuprāt, padarīja krāsainu un viegli lasāmu.
Man šķiet, ka būtisks uzsvars, šajā grāmatā tika likts uz cilvēka attiecībām ar dabu un vidi sev apkārt. Grāmatā atradu daudzus Latgales dabas ainavu aprakstus, kurus autors, caur bērna acīm skatoties, bija uzbūris, manuprāt, pat to īsti neapzinādamies. Tomēr uzburtie skati spēlēja būtisku lomu Buņuka dzīvē, ietekmējot viņa domāšanas veidu, kā arī izaugsmi.
Lasot grāmatu, bieži saskatīju kā autors, ar dabas tēlu palīdzību, izceļ to saikni ar cilvēku pasauli, parādot gan abu pasauļu skaistumu, gan brutalitāti, kas nereti stāv klāt. Manuprāt, ar to autors vēlējās pateikt, ka viss mums apkārt ir daudz saistītāks, nekā ar pirmo acu uzmetienu var šķist.
Manuprāt, kopumā romāns ir aizkustinošs un spēcīgs, un visas smalkās detaļas atklāj kā sarežģīto, tā skaisto cilvēka dzīvi. Man šķiet, romāns spēs aizraut kā mazos, tā arī lielos.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Tā, kā stāsta galvenajam varonim bija uzticams draugs sunītis, vārdā Žiks, man likās, ka būtu tikai pareizi uzrakstīt trīs faktus par suņiem;

Suņi ir vienīgā dzīvnieku suga, kas spēj atpazīt cilvēku emocijas. Viņiem atliek mums uzmest tikai skatienu, lai saprastu, kādā garastāvoklī esam. Suņiem piemīt arī empātijas spēja.

Suņiem nepatīk iet pastaigā lietus laikā. Un ne jau tāpēc, ka viņi baidītos izmirkt, bet tāpēc, ka lietus radītais troksnis var nodarīt pāri viņu jutīgajām ausīm.

Cilvēki pēta apkārtni, galvenokārt izmantojot redzi, bet suņi – ožu . Tā ir tūkstošiem reižu asāka nekā cilvēkam. Sunim var būt līdz 50 reizēm vairāk ožas receptoršūnu nekā cilvēkam. Mēs spējam saost zupas smaržu, bet suns – katru tā sastāvdaļu. Tieši tāpēc suņi strādā muitā un citos dienestos, lai meklētu narkotikas, sprāgstvielas utt.

3. uzdevums. Grāmata - kino!