Elīna Biseniece

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata “Vārnas” ir par piederēšanu un iederēšanos. Par to, kā atrast savu vietu pasaulē, kur citādais tiek uzlūkots kā slikts un neiederīgs. Šī emocionālā un skaudrā grāmata noteikti nav tā, kuras tekstam var ātri pārskriet ar acīm, jo atklāsmes rodas tikai tad, ja iedziļinās. Romānā sekojam līdzi Sannas un viņas meitas Lias dzīves līkločiem. Sākumā iepazīstam bērnu namā uzaugušo meiteni Sannu, kura sev aizliedz pieķerties, sacerēties un uz dzīvi cenšas lūkoties tikai caur realitātes prizmu. Pēc došanās uz Rīgu viņa mēģina gūt no dzīves visu, ko tā piedāvā, tomēr bērnu nama spiedogs palicis viņas dvēselē un liekas kā negods. Taču saprotošā Ritas tante pagadās ceļā tieši tajā brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams. Savukārt vēlāk Sannas meitai Liai ir grūtības iederēties savas tumšās ādas krāsas dēļ, kas ir iemesls dažādām iesaukām. Mani aizrāva autores vieglais un nesteidzīgais valodas plūdums, tajā pat laikā ieskicējot mūsdienu sabiedrības būtisku problēmu - izcelt un novērsties no cilvēkiem, kuri ir atšķirīgi. Varoņu iekšējā cīņa ar sevi, mēģinot iederēties, beidzas, kad viņi atrod sev līdzīgos. Tas viņiem ļauj iemīlēt sevi, secinot, ka vienmēr var atrast kādu, kas tevi saprot. Ne jau tautība vai izskats kaut ko nosaka, bet gan cilvēcība, ko autore mēģina izcelt, izmantojot vārnas simbolu kā gudru un spējīgu putnu. Sannas un Lias stāsti aizkustināja, bet emocijām piepildītais stāstījums par sabiedrības nesaprastajām grupām lika paskatīties uz lietām citādi.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Grāmatas autore Laura Vinogradova galvenajiem varoņiem ir piešķīrusi uzvārdu Krauklis, tāpēc, ilgi nedomādama, nolēmu šo putnu iepazīt vairāk, sameklējot kādu interesantu faktu.

1.Ja mēs ietu gar kraukļu baru un mēģinātu kādu putnu iegaumēt, lai, vēlāk redzot, varam atpazīt, tas būtu grūti, jo viņi visi izskatās vienādi. Tomēr šie melnie spārnaiņi gan var iegaumēt cilvēka seju un attieksmi pret viņiem, tāpēc labāk lieki viņus netraucēt.

2.Kraukļi ir viltīgi un izcili plānotāji. Piemēram, ja uz ielas tiek uziets kaut kas uzknābājams, tad viņi noteikti mēģinās to visu aiznest uz drošu vietu un noslēpt vēlākam laikam. Bet te sākas interesantākā daļa. Ja kāds no bara ir atradis ko ēdamu, pārējie viņu uzmanīgi vēro un mēģina ieraudzīt, kur viņš slēpj savus krājumus, lai vēlāk varētu tos bezkaunīgi izzagt. Savukārt putns, kuram ir šī barība, cenšas maldināt pārējos un aizlidojot līdz vienai slēptuvei un parādot, ka to noliek, patiesībā noslēpj savu kumosu sev spalvās un tikai vēlāk nogādā to uz drošāku vietu.

3.Kraukļa smadzenes ir vienas no relatīvi lielākajām starp visiem putniem. Šīs dabas dotās dāvanas dēļ šie ogļmelnie lidoņi diezgan meistarīgi analizē apkārtnē notiekošo, prot visnotaļ veiksmīgi atrisināt neparastas, problemātiskas situācijas, imitēt un māk apbrīnojami labi pielāgoties dažādiem dzīves apstākļiem.

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Suns ir cilvēka labākais draugs un sunim vienmēr un visur ir jābūt blakus cilvēkam. Par viņiem un viņu saimniekiem arī ir šī grāmata. Dažādi latviešu autori, prasmīgi vērpjot stāstu no suņa vai viņu saimnieka skatpunkta un sajūtu spektra, veido ar baudu lasāmu grāmatu, kurā vairākos nelielos stāstiņos iepazīstina ar suņu pasaules nostūriem. Lasot ne reizi vien nākas sastapties ar jautriem ikdienas atgadījumiem, dzīves krāsu paletē iejaucot arī kādu gaišāku toni un atkārtoti pārliecinoties, ka suns ir kaut kas vairāk par mājdzīvnieku, viņš ir ģimenes loceklis. Mani piesaistīja Sandras Švarcas stāsts par suni Džoni, kuram lietainā laikā lāses uz viņa kažoka radīja brīnišķīgas melodijas. Šis stāsts sniedza atziņu, ka ne visi tevi ievēro līdz tu esi kaut ko sasniedzis. Aizraujoši bija lasīt arī autoru interpretāciju suņu rejām, pārveidojot tās valodā, kādā runā cilvēki. Tas bija iemesls pēkšņi uzplaiksnījušam smaidam par autoru oriģinalitāti un sirsnību. Grāmata arī atgādina, ka jābūt atbildīgiem par tiem, kurus pieradina, tāpēc ir kārtīgi jāpārdomā lēmums par suņa iegādi, bet tas ir tā vērts, jo suņa sirds krietnam saimniekam būs uzticīga līdz mūža galam. Neatkarīgi no tā, vai grāmatas stāsta galvenais varonis - suns bija īsts prototips vai vien iztēlē radīts, lasot šo grāmatu esam liecinieki suņu beznosacījumu mīlestībai. Un, lai arī kādas grūtības reizēm rastos, cilvēks atkal un atkal savā sirdī atradīs vietu radībai, kuras acis mums stāsta par kādu citu pasauli.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Visa šī grāmata ir veltīta tieši suņiem, kas mūsu ikdienā noteikti ienes pa kādam saules stariņam, tāpēc likumsakarīgi ir uzzināt arī kaut ko jaunu un līdz šim nedzirdētu par viņiem.

1. Viltīgie manipulētāji. Mums visiem ir labi pazīstama suņu nožēlas pilnā sejas izteiksme, īpaši acis, brīdī, kad esam uz viņiem noskaitušies, kā rezultātā mēs ātri atmaigstam, tomēr pretēji gaidītajam suņi nejūt vainas sajūtu. Pastāv uzskats, ka suņi ir iemācījušies izveidot žēlabainu skatienu, lai iežēlinātu savu saimnieku.

2. Varenie sapņotāji. Suņi, līdzīgi kā cilvēki, sapņo. Viņiem arī ir miega fāze, kurā viņi redz sapņus. Pēc veiktajiem pētījumiem noskaidrojās, ka suņiem sapnī rādās skriešana, lēkāšana, gardumi, putni utt.

3. Vērtīgais degungals. Var likties, ka ar deguna palīdzību mēs varam tikai sajust apkārtnes smaržas, tomēr suņa purniņa nospiedums ir tikpat unikāls, kā cilvēka pirkstu nospiedums. Tāpat kā par cilvēku pirkstu nospiedumiem, tiek uzskatīts, ka nav suņu ar vienādiem deguna nospiedumiem. Tā nospiedums var tikt izmantots arī kā identifikācijas zīme.

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Vispār es neesmu mitoloģijas grāmatu cienītāja, tomēr, kad ieraudzīju šo grāmatu, man radās vēlme to izlasīt. Sižeta līnija iesākas, kad Dorotejai beidzas skola, un viņa vasarā ciemojas pie krustmātes Tutas Jūrmalā. Meitenei ir kāds noslēpums, ko vēlas paturēt pie sevis, tomēr viņa nav vienīgā, kas šo noslēpumu zina. Nejaušības dēļ viņa nokļūst Senajā Krētas salā, kur viņa ne tikai iemīlas, bet arī cīnās par savu dzīvību. Grāmata mani piesaistīja ne tikai ar sižetu un neparedzētiem pavērsieniem, bet arī ar prasmīgi atdzīvinātām pagātnes ainām un detalizētiem telpas un vides aprakstiem, ļaujot noprast, ka autore labi orientējas šajā lauciņā. Autore, spēlējoties ar mītiem, lasītājam uzbur mītisku stāstu, aicinot dzīvot līdzi Dorotejas ikdienai. Romānā atklājas mīlestības līnija, kura veido nozīmīgu lomu, tomēr autore to veiksmīgi ir novirzījusi nedaudz tālāk, priekšplānā atstājot mitoloģiju un fantāzijas augļus. Man patika vērot, kā Dorotejas personība izmainās – viņa sevi iepazīst, saliek savas vērtības pa plauktiņiem un, guvusi priekšstatu par citu kultūru, secina, ka materiālās vērtības nenozīmē pilnīgi neko. Tās ir tikai tukšuma aizpildītājas, lai gan mūsdienu pasaulē tās tiek uzlūkotas ar vislielāko bijību, jo daudz svarīgāk ir tas, ko cilvēks saprot un jūt. Autore lielu nozīmi ir piešķīrusi arī līdzcilvēku atbalstam, sniedzot atziņu, ka visiem kopā ir vieglāk sasniegt kāroto. Savukārt negaidītais noslēgums kliedzoši pauž, ka būs jālasa arī nākamā triloģijas grāmata.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Mīnotaurs sengrieķu mitoloģijā bija briesmonis ar vērša galvu un cilvēka ķermeni. Šim mitoloģijas elementam grāmatā ir liela un ļoti nozīmīga loma, tāpēc, meklējot faktus par vērsi, mēģināju vairāk iepazīt šo dzīvnieku.

1. Vērši tiek uzskatīti par pieaugušiem jau ap četriem gadiem, bet visbiežāk tie dzīvo 15 gadus.

2. Vērši ir zālēdāji, kas nozīmē, ka viņi savā maltītē iekļauj augus. Visbiežāk viņi izvēlas ēst graudus vai zāli, kas ir pieejami, kur viņi dzīvo.

3. Vēršus izmanto aršanai, transportēšanai (ratiņu vilkšanai, vagonu vilkšanai un pat izjādei), graudu kulšanai un mašīnu darbināšanai, kas smalcina graudus vai nodrošina apūdeņošanu.

3. uzdevums. Grāmata - kino!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Kaķis ir daudziem iemīļots mājdzīvnieks, un grāmata, kas pilnībā ir veltīta viņiem, kaķu mīļotājus noteikti sajūsminās. Grāmatā iepazīstamies ar vairākiem kaķiem un viņu saimniekiem. Katram ir savs īpašais stāsts un liktenis. Ir arī vairāki stāsti par kaķiem, kuriem jau nācies piedzīvot ļoti skarbu dzīvi, pirms tie atraduši savus saimniekus. Mani īpaši aizrāva un atmiņā palikuši šie stāsti - Dzintara Tilaka stāsts par kaķi Černi – ar humora devu piesātināts un ievītu vēsturisku noti, kā arī Sandras Švarcas stāsts par kaķi Skaramušu, ko kāda sieviete vienu rītu atrod pie savām durvīm kartona kastē. Šis stāsts piesaistīja ar rūpīgi izplānotu nelielu detektīvsižetu, bet pats galvenais ir tas, ka tieši kaķis izglāba savu saimnieci no negodīga krāpnieka nagiem, atklājot viņa ļaunos nolūkus. Tādējādi stāsts liek aizdomāties, ka, iespējams, tā nemaz nav nekāda nejaušība, ja kāda cilvēka dzīvē ienāk kaķis, jo varbūt viņš ienāk tieši tad, kad tas ir visvairāk nepieciešams. Ikviens stāsts ir rakstīts ar lielu sirsnību un mīļumu, iepazīstinot lasītājus ar ļoti plašu kaķu raksturu un darbību spektru. Lai arī stāsti ir rakstīti par kaķiem, tiecoties iejusties šī dzīvnieka ādā un mēģinot iztēlē radīt pasauli, kas skatīta kaķa acīm, stāsti tomēr ir par cilvēkiem. Par bažām zaudēt, palikt vienam, būt citādam, par zaudētiem un iegūtiem bērniem, uzticēšanos un paļaušanos, arī vilšanos. Kā arī par gaidām, ka beigās, tomēr viss būs labi.

2. uzdevums. Ko tu zini par dzīvniekiem?

Kaķi ir īstas mājas dvēseles un, ja palūkojas vēsturē, gandrīz aiz katra izcila dzejnieka, rakstnieka, mūziķa vai mākslinieka stāvējis bariņš kaķenīšu un runču. Piemēram, Hemingvejs un viņa padsmit pūkaiņi vai Merkūrijs un 8 minči, tāpēc vēlējos vairāk uzzināt par šiem iemīļotajiem mājdzīvniekiem.
1. Citi vairāk, citi mazāk, taču ņaud visi kaķi. Tomēr valda maldīgs uzskats, ka kaķi ņaudot sazinās savā starpā. Ņaudošas skaņas saziņai ar mammu izmanto tikai kaķēni. Pieauguši kaķi ņaudēšanu izmanto, lai sazinātos ar mums, cilvēkiem. Iepazīstot savu kaķi labāk, saimnieks jau var atšķirt, kurā brīdī kaķis ņaud sasveicinoties, kad tas pieprasa ēdiena trauka papildināšanu vai samīļošanu.
2. Kaķu ūsas ir kā GPS navigācija. Iespējams esat pamanījuši, ka kaķiem virs purniņa atrodas garas, jūtīgas ūsas. Tās nav tikai dekorācija. Kaķu ūsas darbojas kā pieskāriena sensori, kas palīdz tiem orientēties apkārtējā vidē un izvairīties no šķēršļiem. Jo garākas ūsas, jo plašāku telpu kaķis spēj sajust. Patiesībā, kaķa ūsas ir tik jutīgas, ka tās var noteikt pat gaisa plūsmas virzienu.
3. Kaķiem ausīs ir vairāk nekā 20 muskuļu, tāpēc kaķi var dzirdēt pat mazāko troksni. Kā arī kaķi vislabāk var saklausīt no kurienes nāk skaņa tad, kad viņi ir nekustīgi. Tas izskaidro, kāpēc kaķi mēdz apstāties un sastinguši klausīties notiekošajā.

3. uzdevums. Grāmata - kino!